Ančiņu Velnakmens
Ančiņu Velnakmens (arī Lielais akmens, Upurakmens, Velna klēpis, Ančiņu Velna akmens) ir dižakmens Ogres novada Lauberes pagastā. Atrodas ceļa malā 300 metru uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām. Dižakmens ir saplaisājis četrstūra formas ragmāņa gneiss ar stāvām malām un ar biotīta granīta dzīslu. Akmens ir sena kulta vieta un kopš 1967. gada aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Akmens virspusē garens iedobums, kurā krājas lietusūdens. Agrākos laikos izmantots kā ziedošanas vieta un vēl 19. gadsimta beigās pie tā pulcējušies ļaudis un uz akmens kūruši uguni.
Augstums – 1,9 m
Garums – 5,1 m
Platums – 4,3 m
Tilpums – 40 m³
Apkārtmērs – 16,5 m
Ančiņu Velna akmens atrodas ceļa malā un ir saplaisājis četrstūra formas ragmāņa gneiss ar stāvām malām un ar biotīta granīta dzīslu. Ančiņu Velna akmenim ir vēl citi nosaukumi – Lielais akmens, Upurakmens un Velna klēpis. Katram nosaukumam ir bijis savs pamats. Lielais akmens: akmens ir patiesi liels (garums 5,1 m, platums 4,3 m, augstums 1,9 m, apjoms ap 40 m3). Upurakmens: agrākos laikos akmens izmantots kā ziedošanas vieta. Tā līdzenajā virsmā ieveidots garens iedobums (1,25 m x 0,5 m x 0,12 m), kurā krājas lietus ūdens. Vēl 19. gs. beigās pie akmens vakaros vai Jāņu dienā pulcējušies apkārtnes ļaudis un uz vai pie tā kūruši uguni. Velna akmens, Velna klēpis: akmens saistīts ar teikām par Velnu un akmens nešanu. Vēl citi nostāsti ir par zeltu, kas noglabāts pie akmens kara laikos un ko varot izrakt tikai pusnaktī. Kopumā Ančiņu Velna akmens ir ļoti ainavisks un viegli pieejams. Folkloras dažādība varētu liecināt par atšķirīgām (iespējams, hronoloģiskām) akmens sakrālajām nozīmēm.
Par Ančiņu Velna akmeni ceļa malā nav nekādu norāžu, tomēr tas ērti piebraucams, jo tieši gar akmeni no Lauberes–Madlienas lielceļa ved agrākais lielceļš.
www.senvietas.lv
