Angļu kokerspaniels
Nav šaubu, anglu kokerspaniels ir viena visvecakajam spanielu škirnem. Vina izcelsme meklejama XIV gs. Spanija. Pirms XVII gs. visi spanieli bija apvienoti kopiga grupa lielakos izmantoja medijuma izcelšanai un mazakos – sloku iztramdišanai. Ta ari radas springeru un kokeru apakšgrupas spanielu grupa. 1892. gada šis škirnes tika nodalitas. XX gs. 30-tajos gados anglu kokerspaniels Lielbritanija bija vispopularaka sunu škirne un tada ta palika gandriz 20 gadu! Amerika tikmer tika selekcionets cits kokerspanielu škirnes paveids. 1940. gada škirnes tika noškirtas un nosauktas par anglu un amerikanu kokerspanieliem.
Kokerspaniels pieder pie visvairāk iecienītajām mazo spanielu šķirnēm. Patiesībā tie ir ļoti seni angļu medību suņi, kas pavadījuši medniekus viņu gaitās jau tajos laikos, kad vēl nebija izgudroti ugunsieroči. Taču gadu, drīzāk gan jāteic gadsimtu gaitā kokerspaniels kļuva arvien populārāks kā mājas suns un pēdējos gadu desmitos piedzīvo ļaunāko, kas ar suni vispār var notikt, - veidojas par dīvāna suni, kura saimniekam medības nenāk ne prātā.
Tomēr par godu kokerspanielam jāteic, ka šie suņi savas darbspējas nav zaudējuši un joprojām ir kaislīgi mednieki, ja vien tiem tiek dota iespēja. Ja kokerspanielu jeb - kā suņaudzētāju vidū pieņemts īsāk teikt - kokeru grib turēt vienīgi mājai, jāsāk to jau agri apmācīt paklausībā un disciplinētībā, jo daba tam ir visai stūrgalvīga.
Augumā neliels (augstums suņiem 38-41 cm, kucēm - 37-40 cm) suns ar paprāvu, masīvu, pagaru spalvu. Labi attīstīta piere, visai labi iezīmēta pāreja no pieres uz samērā stūrainu purnu. Piegulošas lūpas. Šķērveida sakodiens, pilna zobu formula. Tumši brūnas vai brūnas acis. Kokera galvas košākā rota ir garās, zemās, nokarenās ausis, ko sedz gara, gluda (nesprogaina) spalva. Kokerspanielam ir negarš, kompakts korpuss, mugura stingra, sākot ar krustiem viegli nolaidena. Aste nedrīkst pacelties virs muguras līnijas. Samērīgi īsās kājas balstās uz stingrām, "kamoliņā" savilktām ķepām. Garo, zīdaino spalvu, kas nedrīkst būt ne cirtaina, ne pūkaina, standarts pieļauj jebkurā krāsā, vienīgais iebildums - vienkrāsainajiem angļu kokerspanieliem balta iezīme drīkst būt tikai uz krūtīm. Vienkrāsainie kokerspanieli mēdz būt sarkanrudi, zeltainrudi vai melni. Bez tam sastopami melnbalti suņi, arī melni ar rudām iezīmēm (black and tan -aut.), melni rudajiem pamatkrāsa ir melna ar palsi brūnām iezīmēm noteiktās vietās: uz galvas, ausu iekšpusē, uz kājām, ķepām un zem astes. Šīm iezīmēm vēlams tīrs krāsas tonis. Daudzkrāsainajiem pieskaitāmi arī suņi ar baltu kažoka pamatkrāsu, uz kuras ir dābolaini plankumi vai lielāki laukumi melnā, brūnā vai oranžrudā tonī.
Angļu kokerspaniels ir jautras, labestīgas dabas suns, ļoti kustīgs un straujš, patīkams ceļabiedrs un piemīlīgs, rotaļīgs mājas suns. Kažoks rūpīgi jāsukā un pēc noteikta reglamenta jācērp.
