Anfabrikas klintis
Anfabrikas klintis un pagrabi ir līdz 17 m augstas, pelēcīgi iesarkanas smilšakmens klintis, kas atrodas Līgatnes upes kreisajā krastā Līgatnē. Ietilpst Gaujas nacionālā parka teritorijā. Valsts nozīmes ģeoloģisks un ģeomorfoģisks aizsargājams dabas piemineklis.
Klintīs vairāki taisnstūraini caurumi, kuros atradās mūsdienās jau pamesti pagrabi. Uz klints augšu ved tūristiem izveidotas koka kāpnes, savukārt tālāk iekārtotā taka to savieno ar attālākajiem, smilšakmenī izcirstajiem Rīgaskalna pagrabiem.
Nosaukumu ieguvušas no Anfabrikas. Netālu no klintīm kopš 1813. gada Handfabrikā (Handfabrik) notika papīra atliešana ar rokām, bet sākot ar 1873. gadu šeit uzsāka pusvielu sagatavošanu Līgatnes papīrfabrikai. Kopš šā laika šīs ražotnes oficiālais nosaukums bija "An fabrik" (Pie fabrikas).
Pie Anfabrikas klints slūžām Līgatnes upe sadalās divās atsevišķās upēs – viena, kas plūst uz Gauju, un otra, kuras uzdevums bija apgādāt Līgatnes papīrfabriku ar papīra ražošanai nepieciešamo ūdeni. Uz Anfabrikas slūžām ir izveidots pirmais un pagaidām Latvijā vienīgais zivju ceļš strauta foreļu (Salmo trutta fario), alatu (Thymallus thymallus), taimiņu (Salmo trutta) un lašu (Salmo salar) migrācijai.
lv.wikipedia.org
17 m augstas, skaistas iesarkanas klintis. Pakājē vairāki taisnstūraini caurumi – te bijuši pagrabi, kuri jau sen pamesti. Zemākā ieža daļa kā šaurs klinšu bluķis guļ pār ūdeņiem – ap četrus metrus augstāk ir caurums – pagrabs.
Klintis skatāmas arī Rīgas kalnā un aiz tā. Raksturīgi ir tas, ka klintīs saglabājušies pagrabi, kuri tika izmatoti vīna un dažādu pārtikas produktu glabāšanai. Šo pagrabu vēsturiskā vērtība ir neizmērojama. Valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
Pie Anfabrikas klintīm slūžas Līgatnes upi „sadala” divās atsevišķās upēs – vienā, kuras uzdevums plūst uz Gauju un nodrošināt izcilas lašu un taimiņu nārsta vietas, un otrā, kuras uzdevums apgādāt Līgatnes papīrfabriku ar ļoti svarīgu papīra ražošanas izejvielu – ūdeni. Tieši Līgatnes upes dzidrais ūdens, straujais tecējums un Līgatnes dabas reljefs, 1814. gadā pamudināja Rīgas uzņēmējus Konrādu Justu Štrohu un Kārli Kiberu slēgt līgumus par Paltmales muižas dzirnavu un apkārtējo zemju rentēšanu, papīra manufaktūras būvniecības uzsākšanai.
Teritorijā pie Anfabrikas klintīm papildus stāstam par klintīm, alām un pagrabiem iespējams iepazīt 19. gadsimta inženiertehniskos sasniegumus. Šeit atrodami akvadukta balsti, kas vēl pirms nepilniem divsimts gadiem kalpoja, lai no vecajām slūžām piegādātu ūdeni Anfabrikas (Handfabrik) vajadzībām. Šeit aplūkojama slūžu un kanālu sistēma, kas līdz mūsdienām kalpo, lai nodrošinātu papīrfabriku ar nepieciešamo ūdens resursu papīra ražošanai. Un protams ... klintis un pagrabi.
Līgatnes vēstures pētnieks Aivars Balodis raksta:
Pirmie pagrabi šajā smilšakmens iezī izcirsti pēc 1815. gada vienlaicīgi ar papīra dzirnavu celtniecību. Izmantoti gan kā noliktavas, gan kā pagrabi. Piekļūšanai pagrabiem bijušas izbūvētas estakādes un pāri upei tiltiņš. Pagrabi šajā iezī atkarībā no situācijas dabā, tāpat kā Lustūža un Līgatnes upes lejteces pagrabi, izcirsti dažādos līmeņos. Pēdējie pagrabi šajā iezī izcirsti pēc 1871. gada kad Anfabrikas piebūves otrā stāvā papīrzāles vietā izbūvēja dzīvokļus un 1873. gadā uz turieni no Kiberkalna pārcēla arī skolu. Anfabrikas ieža pagrabiem tiek pieskaitīti arī pagrabi iezī pirms Anfabrikas ieža, kā arī pēc 1873. gada cirstie pagrabi divos blakus esošajos Līgatnes upes pamatkrasta iežos, kad par dzīvokļiem tika pārbūvēta divstāvu papīra žāvēšanas un gludināšanas ēka (Trockenhaus), kura atradās ap to vietu, kur tagad Anfabrikas sardzes mājiņa.
Jauna, vērienīga estakāde gar iezi virs upes, inženiera Eižena Irmera vadībā tikusi izbūvēta pēc tam, kad 1894. gadā Rīgas kalnā uzbūvēja pirmās divas dzīvojamās mājas - tagad Rīgas ielā 1. un 3. Šī estakāde ar tiltiņu pār upi, bija paredzēta kā pastaigu vieta un arī pirmsslūžu ūdens tilpnes apkopšanai: koku un citu atkritumu sanesumi, ledus ciršana, u.t.t. Par šīs estakādes apjomu vēl tagad var spriest pēc iezī izcirstajiem iedobumiem siju stiprināšanai, un dažām pieejamām fotogrāfijām.
Pašreiz Anfabrikas iezī ir saglabājušās 13 pagrabu vietas, blakus iezī pirms Anfabrikas ieža 2, blakus iezī uz Rīgaskalna pusi 4 un turpat nākošajā iezī 2 pagrabu vietas, tātad kopā 21 pagrabu vieta. Estakāde virs upes bijusi uzbūvēta visā pirms Anfabrikas ieža garumā, bet pagrabi cirsti šī ieža sāngravā. Gravā sanests biezs zemes slānis un pašreiz vairs redzamas tikai 2 pagrabu vietas, bet iespējams, ka tās bijušas vairāk. Arī 1. un 2. pagrabs līdz pusei pienesti ar zemi. Starp 4. un 5. pagrabu starpsiena daļēji sabrukusi. 9. pagrabs savulaik ticis izcirsts cauri iezim un kalpojis kā eja ērtākai nokļūšanai pie citiem pagrabiem, bet vēlāk kā romantisku pastaigu vieta. Šajā ejā, kā arī uz paša ieža, saglabājušies daudzi ieskrāpēti ieraksti – petroglifi. Nepatīkami tikai, ka tādiem gadskaitļiem kā 1872., 1887., 1913., 1914., 1917., u.t.t., kā arī vairāk kā 70 gadus Līgatnes papīrfabrikā nostrādājušā Ludviga Celma vārdam pa virsu tiek kasīts 2008., u.c., līdz ar to iznīcinot senos uzrakstus. Ja jau „nagi tā niez” tad iezī un pagrabos vēl brīvu vietu ir pietiekoši. Mitruma un nogruvuma iespaidā 19. pagrabam izveidojusies atvere otrā pusē uz sāngravas pusi.
Tā kā Anfabrika pēc Otrā Pasaules kara dzīvokļiem vairs netika izmantota, tad Anfabrikas pagrabi jau daudzus gadus netiek izmantoti. Arī šeit ieža saglabāšanai būtu vēlams pagrabu ieejās iemūrēt platus dzelzsbetona sleņģus. Tāpat būtu vēlams profesionāli, ar kritienu pret kalna nogāzi, nogāzt uz ieža esošos pāris nokaltušos kokus jo vēja vai „laika zoba” ietekmē tie agri vai vēlu kritīs uz ieža pusi to bojājot.
www.visitligatne.lv
