Anas platyrhynchos

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Lielākās daļas mājas pīļu šķirņu priekštece ir meža pīle.

Tā ir vislabāk zināmā pīle visā pasaulē, jo tās izplatības areāls ir ļoti plašs, aptverot visu Ziemeļu puslodi. Tā nemājo tikai Arktikas tundras zonā, augstkalnu apgabalos un tuksnešos. Meža pīli var sastapt Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā Tā ir introducēta Austrālijā un Jaunzēlandē. Vēsturiski meža pīle tiek augstu vērtēta kā medījumu putns.

Meža pīle mājo dažādu ūdenstilpju tuvumā, tās var būt gan upes, gan ezeri, gan dīķi. Tām patīk krūmiem un niedrēm aizauguši krasti. Meža pīles ir elastīgas biotopu izvēlē, teritorijās, kur tās agrāk nav bijušas sastopamas kā ziemotājas, arvien biežāk apmetas pilsētu neaizsalstošajās ūdenstilpēs.

Latvijā meža pīle ir parastākā pīļu suga, kā bieža ligzdotāja sastopama visā teritorijā, samērā lielā skaitā arī pārziemo vietās, kur atrodami neaizsaluši ūdeņi.

Meža pīles ķermenis ir 50 - 65 cm garš, spārnu izpletums 81 - 98 cm, svars 0,9 - 1,2 kg. Ziemeļos dzīvojošās mežapīles augumā ir lielākas kā dienvidos dzīvojošās. Meža pīlei riesta laikā var ļoti viegli atšķirt tēviņu no mātītes. Tēviņam galva un kakls ir vizuļojoši zaļi melns ar metālisku spīdumu, ap kakla lejasdaļu tam ir balts gredzens. Spārnu iekšējās lidspalvas toties ir vizuļojoši zili melnas ar metālisku spīdumu. Tās var labi redzēt pie izplestiem spārniem. Pavēdere un spārnu apakšdaļa pīļtēviņam ir gandrīz balta, arī astes malējās lidspalvas ir baltas. Krūtis sarkanbrūnas, mugura un spārnu augšpuse tumši pelēkbrūna ar raibumiem. Knābis oranždzeltens, reizēm pat sarkans ar melnu galu. Kājas koši oranžas. Vasarā pēc pārošanās sezonas pīļtēviņa apspalvojums krāsā kļūst līdzīgs mātītes apspalvojumam - brūni pelēks, tomēr joprojām tam ir oranžs knābis un sarkanbrūns krūšu apspalvojums.

Mātīte visu gadu ir brūni raiba, tās krāsai piemīt izcils kamuflāžas efekts, jo mātīte ir vienīgā, kas perē un rūpējas par pīlēniem. Knābis un kājas tai ir tumši brūnas. Abiem dzimumiem ir raksturīga šaura, baltu spalvu josla uz spārniem, kuru vislabāk var novērot lidojumā. Tomēr vasarā baltā josla izzūd. Meža pīlēm kā jau ūdensputniem raksturīgs pirkstus savieno peldplēve, šādas pēdas sauc par pleznām.

lv.wikipedia.org