Amaranti (Amaranthus)

Amaranti (Amaranthus) jeb kaķastes ir viengadīgi amarantu dzimtas lakstaugu ģints. Ģintī ietilpst aptuveni 60 sugas. Dažas amarantu sugas kultivē kā krāšņumaugus. Radniecīgākie augi ir celozijas (Celosia). Amarantu nosaukums ir celies no grieķu vārda ἀμάραντος (amarantos), kas nozīmē ‘nevīstošs’.

Latvijā ir sastopamas tikai 10 amarantu sugas, kas ievazāti no Ziemeļamerikas. Pastāvīgi atrodamas ne vairāk par piecām sugām. Latvijā var sastapt balto amarantu, balandu amarantu, astaino amarantu, liekto amarantu un dzeloņaino amarantu.

Valsts    Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase    Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda    Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta    Amarantu dzimta (Amaranthaceae)
Ģints    Amaranti (Amaranthus)
lv.wikipedia.org

Amarants ir viengadīgs balandu dzimtas augs. Tam ir vairāki desmiti veidu, bet uzturam kultivē tikai dažus, piemēram, Amaranthus cruentus, Amaranthus hypochondriacus, Amaranthus caudatus. Tūkstošiem gadu seno augu dēvē par spēka graudiem, proteīna noliktavu, šodienas un nākotnes kultūru, kas savas uzturvērtības dēļ pasaulē kļūst arvien populārāka. Vairākās valstīs amarants kļuvis par komerckultūru – no sēklām iegūst augstvērtīgus miltus maizes cepšanai, spiež eļļu, ražo granulas. Tas satur daudz olbaltumvielu, vitamīnu, makroelementu un mikroelementu un noder zaļmēslojumam un lopbarībai. Viens augs veido 30–40 kg biomasas.

Parasti augs ir platlapains, zaļš vai purpurkrāsā. Pamatstiebrs ir zeltains, sarkans vai oranžs, apmēram 3–4 cm resns, ar krāšņām skarām galā. Stalta auguma – līdz 2 m augsts. Labvēlīgos apstākļos tas pastiepjas līdz 5 cm dienā. Viens augs var svērt pat 5 kg.