Aknīste
Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā. Atrodas Dienvidsusējas krastos, 135 km no Rīgas, 69 km no Daugavpils, 53 km no Jēkabpils.
Aknīste | |
Novada pilsēta | |
Valsts | Latvija |
Novads | Jēkabpils novads |
Pirmoreiz minēta | 1298. gadā |
Ciems | kopš 1925. gada |
Pilsētciemats | kopš 1950. gada |
Pilsēta | kopš 1991. gada |
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Oknist lietuviešu: Aknysta poļu: Oknista |
Platība | |
• Kopējā | 3,4 km2 |
• sauszeme | 3,4 km2 |
• ūdens | 0,0 km2 |
Iedzīvotāji (2023) | |
• kopā | 940 |
• blīvums | 277,3 iedz./km2 |
Pasta nodaļa | LV-5208 Aknīste |
Vēsture
Domājams, ka mūsdienu Aknīstes apkārtne atradusies sēļu Kalves novadā.
Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1298. gadā. Lietuvas krusta karu laikā. 1388. gadā Lietuvas dižkungs Vītauts Sēlijas dienvidu daļas zemes atdeva Livonijas ordenim, to pārvaldīja Daugavpils komturi.
Vēl pirms Viļņas ūnijas noslēgšanas 1560. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts Aknīstes apkārtni uzdāvāja kņazam Jānim Krošiņskim (Kroszyńscy). Kad Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas caristes karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri 1656. gadā uz ilgāku laiku nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, krasi pieauga kravu apgrozījums caur hercogistes teritoriju no Jēkabpils līdz Jaunjelgavai. Pēc kara beigām un Daugavas tirdzniecības atjaunošanās 1667. – 1668. gadā hercogs Jēkabs netālu no Aknīstes lika no Vilkupes rakt Eglonas-Susējas kanālu, lai savienotu Dienvidsusēju ar Daugavas pieteku Eglonu.
1795. gadā pēc Trešās Polijas dalīšanas Aknīsti iekļāva Krievijas impērijas Kauņas guberņas sastāvā. Latvija to no Lietuvas ieguva 1921. gadā pēc Latvijas-Lietuvas robežkomisijas lēmuma, kas atzina teritorijas piederību Latvijai, jo lielākā daļa tās iedzīvotāju bija latvieši. 1925. gadā tai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1929. gadu beigās ciemā bija 56 mājas.
No 1950. gada pilsētciemats un līdz 1956. gadam rajona centrs, 1991. gadā Aknīste ieguva pilsētas tiesības.
Aknīstes ebreji
Aknīstē no 19. gadsimta vidus dzīvoja liela ebreju kopiena – 1920. gadā tie bija 194 cilvēki jeb 75% iedzīvotāju, bet 1935. gadā – 199 jeb 42%. Nacistiskās Vācijas okupācijas sākumposmā, sākoties holokaustam, 1941. gada 18. jūlijā lielāko daļu pilsētas ebreju nošāva Ilūkstes pašaizsardzības vienības dalībnieki. padomju okupācijas laikā 1950. gados upurus pārapbedīja pie Aknīstes kapsētas. 2020. gada oktobrī nošaušanas vietā atklāts piemiņas akmens.
Ģeogrāfija
Aknīstes un tās apkārtnes sīkpauguraino reljefu veido Aknīstes pacēlums, pa kuru šeit tek Dienvidsusēja un tās pietekas Radžupe un Elsīte. Dienvidsusējas senlejas krastu augstums sasniedz 25 m virs upes līmeņa, pašas upes platums ap 10 m, dziļums ap 1 m. Augšpus pilsētas arī Radžupei ir kanjonveida ieleja.
lv.wikipedia.org