Akmeņu kamene (Bombus lapidarius)
Latvijā ir 22 kameņu un 8 parazītkameņu sugas. Latvijā viena no izplatītākām kameņu sugām ir akmeņu kamene (Bombus lapidarius), kura viscaur ir melna, bet tikai vēdera gals ir oranžsarkans.
Kamenes ir sabiedriski kukaiņi, kas atšķiras no citām bitēm ar melni-dzeltenu ķermeņa apmatojumu. Tomēr dažām sugām gaišie matiņi ir oranži vai sarkani, vai viscauri melni. Spilgtais krāsojums ir aposematisma sistēma - brīdinājums citiem dzīvniekiem. Kameņu matiņi ir ļoti mīksti un gari, un tie sedz ķermeni pilnībā. Pūkainais apmatojums tās pasargā no vēsa laika. Kamenes var viegli atšķirt no pārējām pūkainajām bitēm. To mātītēm un darba kamenēm uz kailajām pakaļkājām ir tā sauktie kurvīši jeb groziņi un slotiņas jeb suseklīši ziedputekšņu vākšanai. Salīdzinoši citām līdzīgām bitēm kājas ir klātas ar matojumu pilnībā. Līdzīgi kā medusbites kamenes pašas barojas ar nektāru un kāpurus baro ar ziedputekšņiem.
Kā visiem tipiskiem kukaiņiem pieaugušām kamenēm ir trīsdaļīgs ķermenis, kas sastāv no galvas, krūtīm un vēdera, pie krūtīm atrodas 3 pāri kāju un 4 caurspīdīgi, dzīsloti plēvveida spārni. Aizmugurējais pāris ir īsāks kā priekšējais. Galvas sānos atrodas pāris lielu salikto acu, galvas virspusē atrodas 3 mazas parastās actiņas, bet galvas priekšpusē pāris taustekļu un mutes orgāni. Darba kamenēm, tāpat kā darba bitēm, vēderiņa galā atrodas dzelonis un uz vēdera dziedzeri, kas izdala vasku. Dzelonis nav atskabargains kā bitēm, un kamene spēj dzelt vairākas reizes, lai gan tās nav agresīvas un dzeļ tikai, lai aizsargātu ligzdu vai sevi. Kamenes, salīdzinot ar bitēm, ir druknākas, toties ar relatīvi īsākiem spārniem. Tā kā kamenes ir lielākas, tām ir daudz garāka, lokanāka mēle, kas var dziļi iekļūt augu ziedu stobros. Atpūšoties vai lidojot garā mēle tiek salocīta zem galvas. Kamenes ir spēcīgas un spēj atdarīt noslēgtus ziedus. Dabā liela nozīme kamenēm ir kā lūpziežu, tauriņziežu, skarblapju un citu dzimtu augu (īpaši sarkanā āboliņa un lucernas) apputeksnētājām, jo ar savu garo mēli tās var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Taču kamenes atšķirībā no bitēm neapmeklē bojātus ziedus. Kamenēm ir arī daudz garāks diennakts aktivitātes periods kā bitēm. No rīta tās pamet ligzdu agrāk un atgriežas tajā tikai pēc saulrieta. Arī apmācies, vējains vai drēgns laiks kameņu aktivitāti būtiski neietekmē. Tas izskaidrojams ar kameņu aukstumizturību, jo tās spēj būt neatkarīgas no apkārtējās vides temperatūras. Kamenes sevi silda, darbinot īpašus krūšu muskuļus.
Kā visiem posmkājiem kamenēm ir atvērta asinsrites sistēma - tas nozīmē, ka visus ķermeņa orgānus, muguras aortu un muskuļus ieskauj asinis. Mātītes olnīcas aktivizējas, kad tā sāk dēt olas. Tās ceļo pa olvadu uz vagīnu, kur īpašā kabatā atrodas noglabātā sperma. Olšūna tiek apaugļota vai arī nē. No neapaugļotajām olām izšķiļas tēviņi, bet no apaugļotajām - darba kamenes (sterilas mātītes) un pilnvērtīgas mātītes. Kamenes druknais ķermenis ir paredzēts barības vielu uzkrāšanai. Jaunās mātītes pirms ziemas guļas ēd, cik daudz vien var apēst. Šūnās uzkrātie tauki tiek izmantoti ziemas guļas laikā.
