Aklā purva taka

Garums: 1,9 km

Teritorijai raksturīga augsta ainaviskā vērtība – šeit varēsiet vērot gan atklātas vai daļēji atklātas tipiskas augstā purva ainavas, gan purva ezeriņus un lāmas, gan slēgtas mežu ainavas.

Purva izcelšanās saistāma ar periodu pēc pēdējā apledojuma, kad apkārtnē esošo ezeriņu krasti sāka aizaugt, veidojot 3 atsevišķus purvus. Aizaugšanai turpinotie un vēršoties plašumā šie purvi saplūda vienotā masīvā. Šobrīd purva kūdras slāņa biezums vidēji sasniedz 4 m, bet dziļākajās vietas, kur meklējami purva pirmsākumi, kūdras biezums sasniedz pat 9,3 m.

Purvā un tā apkārtnē sastopamas daudzas ES Putnu direktīvas sugas, piemēram, melnkakla gārgale, sējas zoss, zivju ērglis, jūras ērglis, mednis, mežirbe. No aizsargājamo augu sugām sastopama – fuksa dzegužpirkstīte un spilvainais ancītis.

Vietējie iedzīvotāji purvu iecienījusi kā labu ogošanas vietu, jo šeit sastopamas dzērvenes, mellenes un brūklenes. Znotiņu ezerā bieži viesi ir makšķernieki, kas šeit kāro tikt pie līdaku, asaru vai raudu loma.
www.daba.gov.lv


Dabas liegums „Aklais purvs” atrodas Jaunjelgavas novadā, dibināts 1999. gadā un kopējā platība ir 2003 hektāri.

Koka laipa, kas ved pa Aklo jeb Jūgu purvu, ļauj aplūkot purva biotopus un tajā mītošo dzīvo radību. Purvā izveidotā laipa ved no piemiņas vietas, kas izveidota par godu Otrā pasaules kara laika kaujām, gar Ģirupes upi līdz Ģirupes ezeram.

Ģirupes ezera krastā ir izveidota neliela skatu platforma takas līmenī ar soliem, lai takas apmeklētāji varētu baudīt Ģirupes ezera burvību un smelties mieru.

Purvs izveidojies pirms 9000 gadu, kad apkārtnē esošo ezeriņu krasti sāka aizaugt, veidojot 3 atsevišķus purvus. Aizaugšanai turpinoties un vēršoties plašumā šie purvi saplūda vienotā masīvā.

Šobrīd purva kūdras slāņa biezums vidēji sasniedz 4 m, bet dziļākajās vietas, kur meklējami purva pirmsākumi, kūdras biezums sasniedz pat 9,3 m.

Dabas liegumā sastopamas aizsargājamas bezmugurkaulnieku, putnu un zīdītājdzīvnieku sugas.

Teritorijā regulāri uzturas vismaz viens lūsis un vairāki vilki. Tā kā lūšu un vilku individuālais dzīves iecirkņa lielums atkarībā no barības resursiem var būt pat vairāki simti kvadrātkilometri, tie izmanto gan dabas lieguma, gan tam blakus esošos mežu masīvus.

Liegumā uzskaitīts arī ievērojams skaits stirnu, briežu, aļņu un mežacūku. Dzīvnieki savas atpūtas vietas un paslēptuves rod, šeit, lieguma teritorijā, bet baroties dodas uz tuvākajām lauku teritorijām.

II pasaules kara laikā 1944. gada pavasarī Jūgu purvā notika kauja starp vācu karaspēka daļām un krievu izpletņlēcējiem.

Padomju karavīru uzdevums bija novērst Ķeguma hidroelektrostacijas uzspridzināšanu. Padomju grupa tika iznīcināta un par šo kauju vēsta divas piemiņas zīmes kauju vietās Jūgu purvā.
www.skatkartes.lv