Akadēmiķa Keldiša krūšutēls Rīgā

Akadēmiķa Mstislava Keldiša krūšutēls Rīgā. Uzstādīts 1978. gadā. Tēlnieks  Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis, atrodas Rīgas kanālmalas apstādījumi, iepretim Latvijas Universitātei.

Latvijā dzimušais matemātiķis un kosmosa mehānikas speciālists M.Keldišs bija ievērojams zinātnieks raķešu būves laukā, par kuru sabiedrībā zināja tikai oficiālo viņa dzīves un darba versiju, jo viņš bija pilnībā pakļauts militārajai nozarei.

Bronzas krūšutēlā heroizētais zinātnieka portrets papildināts ar garu biogrāfisku tekstu, kas iekalts augstajā granīta postamentā latviešu un krievu valodā:

„Sociālistiskā darba varonis, Akadēmiķis MSTISLAVS KELDIŠS
Par sevišķiem nopelniem zinātnes un tehnikas attīstīšanā, pasaulē pirmā cilvēka pilotējamā kosmosa kuģa „Vostok” radīšanā un sekmīgā palaišanā. Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1961.gada 17.jūnija dekrētu apbalvots ar otro Zelta medaļu „Sirpis un āmurs”.”

Postamenta labajā pusē bija piestiprināti M.Keldiša apbalvojumu atlējumi bronzā. Tie zuduši 20.gs. 90-jos gados. Pieminekļa augstums – 3,4metri.
www.rigaspieminekli.lv

Mstislavs Keldišs (krievu: Мстислав Всеволодович Келдыш; dzimis 1911. gada 10. februārī [v.s. 28. janvārī] Rīgā, miris 1978. gada 24. jūnijā Maskavā) bija Rīgā dzimis padomju zinātnieks matemātikas un mehānikas jomā, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents. Devis lielu ieguldījumu lidmašīnu un kosmisko aparātu darbības matemātisko modeļu izstrādē. Vadījis zinātnisko darbību kosmonautikas jomā.

Izcelsme
Mstislavs Keldišs cēlies no Polijas-Lietuvas šļahtiču Keldišu (poļu: Kiełdysz) dzimtas. Zināms, ka viņa vecvectēvs Foma Keldišs 19. gadsimta vidū dzīvojis Varšavā, bet vectēvs Mihails Keldišs bijis kara ārsts, piedalījies karā Kaukāzā (1817—1864), Vidusāzijā un Krievu-turku karā (1877-1878), ieguvis ģenerālmajora pakāpi un iecelts dzimtmuižnieku kārtā. Pēc tam Mihails Keldišs tika pārcelts uz Rīgu, kur viņu ievēlēja par Krievu Ārstu biedrības priekšsēdētāju.

Viņa tēvs Vsevolods Keldišs (1878—1965) līdz 1902. gadam studēja inženierzinātnes Rīgas Politehniskā institūtā un apprecējās ar ģenerāļa A. Skvorcova meitu Mariju. Viņš strādāja par dzelzsbetona konstrukciju inženieri un piedalījās Rīgas ēku projektēšanā. Pēc pārcelšanās uz Krieviju viņš turpināja strādāt par dzelzsbetona konstrukciju inženieri, no 1933. gada vadīja Maskavas Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru.

Dzīves gājums
Mstislavs Keldišs dzimis Rīgā 1911. gada 10. februārī (29.janvārī pēc vecā stila) kā piektais bērns inženiera Vsevoloda Keldiša un viņa sievas Marijas ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Keldišu ģimene 1915. gadā evakuējās uz Krieviju. No 1923. gada Mstislavs mācījās kādā Maskavas skolā ar celtniecības novirzienu, kuru pabeidza 1927. gadā un iestājās Maskavas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 20 gadu vecumā 1931. gadā. Pēc tam viņš līdz 1946. gadam strādāja Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, līdztekus mācījās aspirantūrā Matemātikas institūtā, kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi. 1938. gadā Keldišs aizstāvēja disertāciju un Otrā pasaules kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās un pētīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē. Pēc kara beigām 1946. gadā viņš tika nozīmēts par Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju un nodarbojās ar raķešu būves jautājumiem. 1953. gadā Keldišu iecēla par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta direktoru un vadīja padomju elektronisko skaitļošanas mašīnu attīstības programmu.

1954. gadā viņš parakstīja PSRS valdībai adresētu vēstuli ar piedāvājumu izveidot mākslīgo Zemes pavadoni. Pēc tam viņš piedalījās nesējraķešu un automātisko kosmosa staciju izveides programmās. No 1961. līdz 1975. gadam M. Keldišs bija PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents. Pēdējos dzīves mēnešos Keldišs smagi slimoja un cieta no depresijas. Miris savā vasarnīcā 1978. gada 24. jūnijā.

Pēc viņa nāves Rīgā Keldiša vārdā nosaukta iela un blakus Latvijas Universitātes galvenajai ēkai uzstādīts piemineklis. Krievijas Zinātņu akadēmija pasniedz M. Keldiša zelta medaļas par izciliem pētnieciskiem darbiem lietišķās matemātikas un mehānikas jomā, kā arī teorētisko pētījumu kosmiskās telpas apgūšanas jomā.
lv.wikipedia.org