Akadēmijas iela 10, Jelgava
Jelgavā Akadēmijas ielā 10 atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Muzejs vāc, pēta un popularizē materiālus par novada senvēsturi, Jelgavu - Kurzemes un Zemgales hercogistes, Kurzemes guberņas metropoli un Zemgales novada centru, Kurzemes Provinces muzeju, pirmo augstskolu Latvijas teritorijā Academia Petrina un latviešu glezniecības vecmeistaru Ģedertu Eliasu. Muzejs organizē mākslas un vēstures izstādes, konferences un dažādus pasākumus.
Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV 3001
Tālr.: +371 63023383
Fakss: +371 63023384
e – pasts: muzejs@muzejs.jelgava.lv
Muzejs apmeklētājiem atvērts otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien no 10.00 - 17.00
Pie muzeja apmeklētājiem ir pieejams automašīnu stāvlaukums.
www.jvmm.lv
Ēkas vēsture
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs darbojas bijušajā “Academia Petrina” ēkā, kas celta no 1773. līdz 1775. gadam baroka stilā ar klasicisma iezīmēm pēc hercoga E.J.Bīrona galma arhitekta S.Jensena projekta, pārbūvējot agrāk (1718-1722) celto hercogienes Annas (nākamās Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas) pili. Akadēmiskās ģimnāzijas dibinātājs bija E.J.Bīrona dēls Pēteris Bīrons (1724-1800) - pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs, kura vārdā tā arī nosaukta. Svinīgā atklāšana notika 1775. gada 29. jūnijā. Akadēmijā bija 4 fakultātes - Dabas zinātņu, Teoloģijas, Medicīnas un Jurisprudences.
Ēkas centrā izveidotajā 35 m augstajā tornī līdz 1919. gadam pastāvēja pirmā astronomiskā observatorija Latvijā. Nams stipri cieta 1919. un 1944. gadā, tika atjaunots 1927., 1947.-1951. gadā. Pēdējo reizi muzeja vajadzībām ēka atjaunota 1952. gadā.
Kopš 1952. g. te darbojas Jelgavas muzejs, kas uzskatāms par 1818. g. Pētera akadēmijas profesoru nodibinātā Kurzemes Provinces muzeja - otra vecākā muzeja Latvijā tradīciju turpinātāju.
1975. gadā Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam piešķirts novadnieka latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa vārds. Muzejā apskatāmas mākslas un kultūrvēstures notikumiem veltītas ekspozīcijas, kā arī patstāvīgās ekspozīcijas par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales periodā un 19. - 20. gs., par Ģ. Eliasa dzīves gājumu un radošo darbību.
Starp slavenākajiem akadēmijas beidzējiem jāmin latviešu dzimtcilvēku dēls Ernests Johans Bīnemanis. Slavenais mehāniķis mūsu zemē pirmais palaida gaisa balonu. Kad Kurzemes un Zemgales hercogisti pievienoja Krievijas impērijai, akadēmijas vietā bija ģimnāzija. Slavenākie tās absolventi ir folklorists Krišjānis Barons, dramaturgs Ādolfs Alunāns, dzejnieks Juris Alunāns, Latvijas Valsts prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis, Lietuvas prezidents Antans Smetons. Par to vēstī piemiņas plāksnes ar prezidentu bareljefiem pie muzeja sienas.
Latvijas Republikas laikā līdz Otrajam pasaules karam ēkā atradās Hercoga Pētera ģimnāzija. Pie muzeja ārpusē apskatāmi hercogistes laika čuguna lielgabali un «Likteņakmens» – tēlnieka Kārļa Jansona veidotā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem fragments. To tautas atmodas laikā izraka no zemes un novietoja pie muzeja 1988. gada 8. maijā.
Muzeja priekšā kādreiz bija novietots Kārļa Jansona lietais un 1930. gada 31. augustā atklātais bronzas piemineklis mūsu valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. To iznīcināja padomju vara. Tagad tur apskatāms tēlnieka J.Zariņa un arhitekta D.Dribas veidotais mākslinieka Ģederta Eliasa piemineklis, kas uzstādīts 1987. gada 23. septembrī.
Muzeja vēsture
1818.gadā privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība – izveidoja Kurzemes Provinces muzeju.
Gandrīz pilnus 100 gadus muzejs darbojās netraucēti, sakrājot Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku kolekciju. 20.gs. politiskie satricinājumi - kari, cīņa par varu, autoritārisms, nacionalizācija un centralizācija utt. smagi skāra arī Kurzemes provinces muzeju. Valdot visai nedraudzīgai attieksmei pret vācbaltiem, tika realizēti vairāki represīvi pasākumi - 1935.gadā konfiscēja un nodevā Valsts arhīvam biedrības un muzeja arhīvu kolekcijas, bet 30-to gadu beigās ar nolūku traucēt vācbaltu politisko biedrošanos, no muzeja vadības lika aiziet tā direktoram V.Šlauam. Tika likti šķēršļi biedrības pārreģistrācijai. Šajos gados valstī prioritāti ieguva centralizācijas ideja - zem Latvijas Vēsturiskā muzeja “karoga” ar nodaļas tiesībām bija nodomāts pakļaut visus ārpus Rīgas esošos Latvijas muzejus. Izmantojot vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Kurzemes Provinces muzeju likvidē un 1940.gada 29.maijā Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija izdod Rīkojumu par muzeja kolekcijas nodošanu Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā. Bet pēc nepilniem diviem mēnešiem šo jau likvidēto muzeju padomju varas iestādes pasludina par nacionalizētu(!). Bet savu “guvumu” negrib atlaist arī Latvijas Vesturiskais muzejs - 1940.gada decembrī tas paziņo, ka pārņem savā īpašumā visus dažādo organizāciju muzejus provincē, tātad arī Jelgavā. Vai tas ir “saskaņots” ar nacionalizāciju - nav zināms. Padomju varas pastāvēšanas periods bija par īsu, lai nostabilizētos kādas pārmaiņas muzeju jomā. Pieejamo dokumentu analīze apliecina, ka Jelgavā pirmajā Padomju Savienības okupācijas periodā (1940-1941) nebija juridiski formulēta Jelgavas pašvaldībai piederoša muzeja.
Vācu okupācijas(1941-1944) laikā 1943.gadā novembrī Jelgavā atzīmē Kurzemes Provinces muzeja dibināšanas 125.gadadienu. Kurzemes provinces muzeja ēkā ir atvērta izstāde, kuru sagatavojusi Vēstures muzeja Jelgavas nodaļa. No Rīgas atceļo atpakaļ savulaik pārņemtie likvidētā Kurzemes Provinces muzeja eksponāti un - lielākā daļa no Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas ir atkal vienkopus savā vēsturiskajā vietā un ēkā. Nav ziņu par to, ka Vēstures muzejs būtu reorganizējis savu struktūru un Jelgavas nodaļa kļuvusi par patstāvīgu muzeju.
1944.gada vasaras kaujas par Jelgavu šo pilsētu pārvērta gruvešos. Liela drupu kaudze bija arī vietā, kur savulaik atradās muzeja ēka. Kas noticis ar muzeja kolekciju? Precīzu atbildi uz šo jautājumu nezin neviens. Divus mēnešus pilsētā saimniekoja Padomju armija un zinot, ka šajā armijā bija ļoti aktīvas t.s. trofeju vākšanas komandas, var tikai pieņemt, ka pie viņu rokām “pielipa” arī drupās atrastās muzejiskās vērtības. Katrā ziņā tad, kad pilsētā atļāva atgriezties civiliedzīvotājiem un daži interesenti skolotājas Marijas Akermanes vadībā pārmeklēja muzeja drupas, daudz tur nekā nebija. Pilnīgi iespējams, ka arī vācu okupācijas iestāžu varasvīri, pametot Jelgavu, ”piemiņai no senču zemes” paņēma kādu “suvenīru”, vēlāk pievienojot tos jau agrākajos gados legāli un nelegāli aizvestajiem eksponātiem. Valsts Ārkārtējā komisija vēlāk konstatēja, ka no Kurzemes Provinces muzeja nelikumīgi uz Vāciju ir aizvesta ap 6500 eksponātu liela arheoloģisko priekšmetu kolekcija (to Jelgavas Novadpētniecības muzejam atdeva 50-to gadu sākumā).
Lai gan atjaunotā padomju okupācijas vara nebija ieinteresēta pagātnes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, muzeju tradīcijas pilsētā bija spēcīgas. Bez Kurzemes Provinces muzeja 30-to gadu beigās Jelgavā tika noorganizēts vēl viens - Zemgales mākslas muzejs, tā organizētāja bija Jelgavas pašvaldība. Vēlāk šis muzejs labprātīgi (?) savu kolekciju nodeva Vēstures muzeja Jelgavas nodaļai un Latvijas Kara muzejam. Vācu okupācijas laikā Zemgales muzejs atjaunoja savu darbību vairāk vai mazāk kā privāts – Zemgales muzeja biedrības – muzejs.
Pēc vācu okupācijas karaspēka atkāpšanās no Jelgavas, te atgriezās un atjaunoja darbu Padomju Savienības teritorijā uzturētās padomju okupācijas iestādes.Par šo periodu ir saglabājies ļoti maz arhīva dokumentu, tie ir fragmentāri un nedod iespēju izsekot atsevišķām parādībām, tajā skaitā arī muzeja darbības uzsākšanai, juridiskajiem aspektiem šajā sakarā utt. visā pilnībā.Par muzeja darbību, tā juridisko statusu iespējams spriest analizējot pastarpinātus dokumentus.
Tā 1944.g.21.novembra pilsētas IK sēdē, apspriežot 1945.gada paredzēto jaunbūvju titulsarakstu – tajā figurē “Jelgavas pilsētas muzeja un bibliotēkas ēka Uzvaras un Dzirnavu ielas stūirī t.t. bij.Kurzemes provinces muzeja ēkas vietā ( vēlāk muzeja vajadzībām paredz atjaunot Pētera Akadēmijas ēku). Vietējā laikrakstā “Zemgales Komunists” 1944.g. 16.decembrī parādās informācija, ka “.. Jelgavā atkal nodibināts vēsturiskais muzejs…, “.. direktores pienākumi uzticēti vēsturniecei M.Akermanei..”.. Bet 1952.gada decembrī muzejs tiek izvietots atjaunotajā Academia Petrina ēkā.
Tā kā par muzeju IK sēdēs ziņo IK Tautas izglītības nodaļas vadītājs tad var secināt, ka muzejs ir šīs nodaļas struktūrvienība un speciāls dibināšanas dokuments tātad nav bijis nepieciešams. (Arhīvā nav saglabājušies dokumenti par šīs nodaļas darbību, tādēļ detalizētāka analīze nav iespējama, secinājums izdarīts uz analoģijas pamata).
No dažādu dokumentu analīzes, kuros vienmēr tiek lietots termins “atjaunojis darbību..” ir noprotams, ka Jelgavas pilsētas vadība šo muzeju neuzskata par kaut ko jaunizveidotu, bet par bijušā Kurzemes provinces muzeja ( ne Latvijas Vēstures muzeja Jelgavas nodaļas!) darba turpinātāju. To apliecina arī 1968.gadā ļoti plaši atzīmētā Kurzemes provinces muzeja 150-gades svinēšana – svētkus rīkoja un apsveikumus pieņēma Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, neļaujot šaubīties par tiesību pēctecību. Atskaitot gadījumu, kad Jelgavas muzejam nodeva uz Vāciju izvestās un vēlāk atgūtās Kurzemes provinces muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcijas daļu – 6500 vienības, pilsētas vadība nav pieteikusi savas tiesības vai izrādījusi interesi par to Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas daļu, kas atrodas Latvijā citu muzeju krājumā.
Muzeja pārvēršana par sociālisma ”sasniegumu” slavinātāju bija neizbēgams noteikums ne tikai Jelgavas muzejam vien. Pateicoties muzeja ilggadējai direktorei Skaidrītei Siliņai, muzeja kolektīvs vairākkārt saņēmis augstus novērtējums dažādās muzeju darba skatēs. Līdzās padomju perioda materiālu vākšanas un krāšanas darbam, muzeja krājums vienmēr ir papildinājies ar t.s. pirmspadomju perioda kultūras vērtībām. Muzejā strādājošajiem vienmēr ir bijusi privilēģija zināt vairāk un dziļāk - neļaujot aizmirst noieto ceļu.
1975.gadā muzejam piešķīra novadnieka gleznotāja Ģ.Eliasa vārdu un muzejā ar īpašu LPSR KM pavēli nonāca gandrīz viss mākslinieka radošais mantojums.
Sākoties 3.Atmodai muzeja kolektīvs vienmēr ir bijis aktīvs – gan ar savām LR Prezidentiem veltītajām izstādēm, gan K.Jansona “Lāčplēša” meklējumos, pilsētas ielu pārdēvēšanā utt. Arī šobrīd muzejs ir rosinātājs dažādām aktivitātēm pilsētas mērogā – Pilsētas svētkiem, IV Vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku 100-gades atcerei, Pilsētas atbrīvošanas no bermontiešiem atcere 21. novembrī utt.
Gita Grase
JVMM direktore
