Aizputes novads
Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Novadā apvienota Aizputes pilsēta un pieci bijušā Liepājas rajona pagasti. Novada administratīvais centrs atrodas Aizputē, pakalpojumu centri ir Rokasbirzs, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.
Vēsture
Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.
Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.
1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).
1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.
lv.wikipedia.org
Aizputes pagasts
Aizputes pagasts ir viena no Aizputes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu, Cīravas, Lažas, Kazdangas un Kalvenes pagastiem un Durbes novada Vecpils un Dunalkas pagastiem.
Centrs: Rokasbirze
Platība: 88,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 1003
Vēsture
Līdz 1925. gadam nosaukums Aizputes-Pilspagasts. 1935. gadā pagasta platība bija 55 km² un tajā dzīvoja 951 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizputes un Ievades ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Aizputes ciemam pievienoja likvidēto Ievades ciemu, 1954. gadā - likvidēto Vārpu ciemu. 1958. gadā kolhoza "Druva" teritoriju pievienoja Vecpils ciemam, bet 1960. gadā visu Vecpils ciema kolhoza "Druva" teritoriju pievienoja Aizputes ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā.
lv.wikipedia.org
Cīravas pagasts
Cīravas pagasts ir viena no Aizputes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Durbes abos krastos. Robežojas ar sava novada Lažas un Aizputes pagastiem, Durbes novada Dunalkas pagastu un Pāvilostas novada Sakas pagastu.
Cīravas pagasts atrodas Aizputes novadā un aizņem 13155,9 ha lielu platību. Pagasta centrs ir ~ 200km attālumā no galvaspilsētas Rīgas un ~ 45km attālumā no rajona centra Liepājas.
Pagasts robežojas ar Pāvilostas novadu, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastiem. Cīravai tuvākās pilsētas ir Aizpute –15 km, Pāvilosta –25 km, Durbe – 25 km, Grobiņa 35 km, Kuldīga –55 km.
Pagasta dienvidu daļa ietilpst Vārtājas viļņotajā līdzenumā, bet ziemeļu daļa – Apriķu līdzenumā. Reljefs ir lēzeni viļņots, ar atsevišķiem 3 – 6 m augstiem pauguriem.
Cīravas pagastā dzīvo 1345 iedzīvotāji. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir 9 cilvēki uz 1 km2. Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Cīrava, Akmene un Dzērvenieki.
Centrs: Cīrava
Platība: 131,6 km2
Iedzīvotāji: 1345
Vēsture
Cīravas, kā apdzīvotas vietas, vēsturi var sākt skaitīt ar 6.gs. pirms Kristus dzimšanas. Par ko liecina atrakto Dārznieku senkapu saglabātās liecības – urnas ar dedzinātiem kauliem, kas apliecina senprūšiem un kuršiem radniecīgas tradīcijas.
Rakstos Cīravas vārds minēts 1253. gadā, kad sadalot Kurzemi iekarotājiem, bīskapa vasaļiem Zighardam un Gizekinam BLOKIEM, izlēņota Cīravas Dzērve. Vārds „Cīrava” kuršu valodā apzīmējot strauju pagriezienu, virziena maiņu, un to dara Durbes upe Cīravas centrā. Novads starp Cīravu un Aizputi piederējis vācu ordenim, kam vajadzēja savienojošu joslu starp Grobiņas un Kuldīgas pilīm, pārējās apkārtnes zemes piederēja Kursas bīskapam. 1560.gadā ar visu Piltenes novadu Cīravu iegūst dāņu hercogs Magnuss, kam Cīravā bijusi pils. 1596. g. Polijas ķēniņš Sigismunds III Cīravu izlēņo savam kambarkungam Maidelim. Krievu valdīšanas laikā Cīravas muižu vēlējās iekārtot par priekšzīmīgāko saimniecību. Ap 1820.g. te iesākta aitu audzēšana, pirmoreiz Kurzemē lietoti mākslīgie mēsli un tvaika kuļmašīna, sēts āboliņš, stādīti kartupeļi. 1782.g. barons Hermanis Frīdriks fon Bērs nodod Cīravas muižu savam znotam, Kazdangas baronam Kārlim fon Manteifelim. Izveidojoties neatkarīgai Latvijai, muižniekiem zemes tiek atņemtas un atdotas latviešu zemniekiem. Cīravas muiža ar pusmuižām tiek sadalīta 55 vecsaimniecībās. Muižas centrs tika nodots Meža skolai un virsmežniecībai. Meža skola pilī darbojas līdz 1953. gadam, tad pilī sāk darbu mehanizācijas skola.
www.cirava.lv
Kalvenes pagasts
Kalvenes pagasts ir viena no Aizputes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Aizputes un Kazdangas pagastiem, Skrundas novada Rudbāržu un Nīkrāces pagastiem, Vaiņodes novada Embūtes pagastu, Priekules novada Priekules un Bunkas pagastiem un Durbes novada Vecpils pagastu.
Centrs: Kalvene
Platība: 118,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 803
Vēsture
1935. gadā Kalvenes pagasta (līdz 1925. gadam Tāšu-Padures pagasts) platība bija 134 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kalvenes, Bojas un Lieldrogas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu, 1958. gadā — Kazdangas ciema kolhoza "Tebra" teritoriju, 1968. gadā — daļu Vecpils un Krotes ciemu kolhoza "Draudzība" teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalvenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā.
lv.wikipedia.org
Kazdangas pagasts
Kazdangas pagasts ir viena no Aizputes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu un Lažas, Aizputes un Kalvenes pagastiem, Kuldīgas novada Turlavas un Laidu pagastiem un Skrundas novada Rudbāržu pagastu. Pagasta centrs atrodas Kazdangā.
Centrs: Kazdanga
Platība: 133,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 1511
Vēsture
1935. gadā pagasta platība bija 100,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kazdangas, Alokstes un Cildu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Kazdangas ciemam pievienoja Alokstes ciemu, 1954. gadā - Bojas ciemu. 1958. gadā Kazdangas ciema kolhoza "Tebra" teritorija pievienota Kalvenes ciemam. 1962. gadā ciemam pievienota Klosteres ciema kolhoza "Līdums" teritorija. 1975. gadā pievienota daļa Lažas ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā.
lv.wikipedia.org
Lažas pagasts
Lažas pagasts ir viena no Aizputes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Tebras abos krastos. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu, Kazdangas, Aizputes un Cīravas pagastiem, Pāvilostas novada Sakas pagastu un Kuldīgas novada Gudenieku un Turlavas pagastiem. Daļu Lažas pagasta teritorijas dienviddaļā Aizputes pilsēta atdala no pārējās pagasta teritorijas. Pagasta administrācija atrodas Apriķu "Tebreniekos".
Centrs: Apriķi
Platība: 160,1 km2
Iedzīvotāji (2010): 662
Vēsture
Tagadējā Lažas pagasta teritorija veidojusies no pirmskara Apriķu un Lažas pagastu teritorijām. 1935. gadā Lažas pagasta platība bija 71,7 km², Apriķu pagasta - 77,5 km². 1945. gadā Lažas pagastā izveidoja Lažas, Silenieku un Strēlnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Lažas ciemam pievienoja Strēlnieku ciemu. 1974. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Aizputes pilsētu. 1975. gadā Lažas ciemam pievienoja Apriķu ciemu, bet daļu Lažas ciema pievienoja Kazdangas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lažas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā.
lv.wikipedia.org
