Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur Tukuma, Kandavas, Talsu un Kuldīgas novadiem. Garums — 129 km, baseina platība — 2042 km2. 50% baseina platības aizņem meži.
Mūsdienās Abava Iztek no Lestenes-Ēnavas purva, Austrumkurzemes augstienes austrumu malā, 54 metrus virs jūras līmeņa.
Augšgals Abavai pārveidots, saīsināts, tece iztaisnota. Virziens uz ziemeļiem pretīm Talsu paugurainei. Pie Kandavas pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo. Upē ir vairākas dolomītu krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles - 1,2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums - Abavas Rumba.
Abava starp Kandavu un Sabili tek dziļā, skaistā senielejā. Otra lielākā upes ieleja izveidojusies laikā, kad ledus laikmeta beigās ūdeņu noplūde uz ziemeļiem nebija iespējama. Pa šo kanālu bija jānotek visiem Austrumlatvijas, jeb mūsdienu izpratnē Daugavas baseina ūdeņiem. Uz šīs straumes nesto smilšu nogulsnēm arī veidojās Usmas-Zlēku priežu sili.
Tek caur Tukuma, Kandavas, Talsu un Kuldīgas novadiem. 50% baseina platības aizņem meži. Vēl pirms 100 gadiem Abava bija krietnus 20 kilometrus garāka (verstis?). Tās augšgals ir mūslaiku Bikstupe. Vēl tagad palu laikā aiz Jaunpils ūdens mēdz tecēt pa Brandavu grāvi gar Bautēļa ezeriņu uz Abavas purviem.
lv.wikipedia.org
www.upes.lv
Pietekas
Kreisā krasta pietekas: | Labā krasta pietekas: |
|
|
Laivošana pa Abavu
Abava visā garumā ir lēna un mierīga upe. Nelielas krācītes un straujteces ir tuvāk pie Ventas. Standarta braucamais gabals ir no Kandavas līdz Ventai kaut arī normāli braukt var daudz augstāk - jau no Tukuma apkārtnes. Sākot no Kandavas jāsaka, ka tur upe ir diezgan līkumaina un Kandava attālinās visai lēni. Arī tālāk uz Abavas dominē vietas praktiski bez straumes, tā ka pūšļotājiem ir ko airēt, lai vispār tiktu uz priekšu.
Abavas rumba ir pamanāma jau pa gabalu. Tā ir ap 1m augsta dolomīta kāple pāri visai upei. Galvenā staume plūst gar kreiso krastu. Mazā ūdenī tur arī ir ieteicams braukt, citādi var sadīrāt laivu. Tālāk upē ap 200m ir ātra straume ar nelieliem viļņiem. Ja rumbu ir nolemts apnest, to ērtāk izdarīt pa labo krastu. Apmetnes vieta pie rumbas ir arī iecienīta vietējo zagļu ganīšanās vieta.
Līdz Rendai klintis no ūdens praktiski neredz - tās visas ir aiz krūmiem. Arī pati upe Rendas tuvumā ir lēna un apnicīga, tāpēc 2 dienu maršrutus vislabāk beigt pie Veģiem vai vēl ātrāk - pie Rumbas. Pēc Rendas Abava tek pa mežiem un mazapdzīvotu apvidu, tādēļ labi piemērota dabas un klusuma mīļiem.
www.campo.laivas.lv