A-B dambis

A-B dambis ir viens no dambjiem, kas tika uzcelts, lai nodrošinātu stabilu Daugavas krasta līniju. AB dambja pamati ir uzcelti 1886. gadā. AB dambis sākotnēji bija 42,6 metrus plats un 745 metrus garš.

 Dambja virsbūve kalpoja ne tikai kā kuģu iekraušanas un izkraušanas vieta, bet arī kā Daugavu norobežojoša būve. To izbūvēja 19.gs. pašās beigās ar bruģētu nogāzi Daugavas pusē un vertikālu sienu gar jauno ostas akvatoriju.

 Sākotnēji virsbūve bija no koka, bet 20.gs 20. gados to nomainīja ar dzelzsbetona plāksnēm.

 Dambis kā osta kalpoja līdz 1944. gadam, kad to uzspridzināja vācu karaspēks. Dambja atjaunošana notika 20.gs. 50. gados, tās laikā dambis vairs netika atjaunots tāds kā bija, bet gan no abām pusēm tas ieguva simetrisku profilu - dambis ieguva savu šodienas izskatu. Līdz pat šodienai dambis nav rekonstruēts vai pārbūvēts, uz tā ir veikti tikai daži nelieli remonta darbi.
www.citariga.lv

Zemes strēle, kas iestiepjas Daugavā starp Akmens un Vanšu tiltiem, ir viena no iecienītākajām pilsētnieku atpūtas vietām. Ik vasaru uz AB dambja darbojas dažādas kafejnīcas, galerijas, notiek dažādi pasākumi. Tieši no AB dambja tiek organizēti svētku salūti.

2012. gadā uz AB dambja uzstādīts jauns moderns dekoratīvais apgaismojums, 2013. gadā – atjaunots skatu laukums dambja galā pie Vanšu tilta, noasfaltētas brauktuves un gājēju ietves, ierīkots bērnu rotaļu laukums un uzstādīti vingrošanas rīki un jauni soliņi. Paredzēts vēl paplašināt bērnu rotaļu laukumu, kā arī dambja nogāzes tiks ierīkotas tā, lai uz tām varētu sauļoties. Tiks izveidotai piebraucamie ceļi un stāvvietas, lai dambi ērtāk varētu apmeklēt dažādu pasākumu dalībnieki, tostarp kāzinieki, kuri labprāt izmanto dambi savām svinībām.

Senāk Daugavas plūdums bija tik lēns, ka palu laikā nestās smiltis nosēdās Rīgas pilsētas daļā, veidojot salas, un upe vairs nebija kuģojama. Tāpēc kuģu ceļa regulēšanai Daugavas lejteci sāka iežogot ar dambjiem. Pirmie tika ierīkoti 1297. gadā. Senākie Rīgā ir Inča un Ganību dambis.

Vesela dambju sistēma radās pēc 1860. gada, kad Rīgas Biržas komiteja ķērās pie Daugavas kuģu ceļa regulēšana darbiem. Izsmeltās smiltis izmantoja salu un dambju veidošanai. Šo darbu laikā tika izveidoti vairāki dambji, kuriem nosaukumi tika doti alfabēta secībā. Pirmais tapa AB dambis - 1886.-1887. gadā, tad dambis CDE - 1887. gadā, visbeidzot dambis FG 1891. gadā.

Sākotnēji AB dambi veidoja zemas koka pāļu rindas ar laukakmeņu pildījumu. 1891.-1895. gadā dambja virsu izbūvēja, lai tā būtu augstāka par maksimālo ūdens līmeni, bet iekšmala ierīkoja kuģu piestātni. Par ostu tas kalpoja līdz 1944. gadam, līdz tika saspridzināts. 20. gs. 50. gados dambi atjaunoja, un tas ieguva savu simetrisko izskatu, kādu pazīstam šodien. Tagad dambis nostiprināts ar betona konstrukcijām, dambi nosauca Krišjāņa Valdemāra vārdā, bet pēc neatkarības atjaunošanas tas atguva vēsturisko nosaukumu.