Īriss (Iris)
Īrisiem (Iris) nosaukumu ir devis Hipokrāts. Grieķu mitoloģijā īrisa vārdā tiek dēvēta dieviete, kura no Olimpa nolaidās uz zemi, lai cilvēkiem darītu zināmu dievu gribu. Pats sengrieķu vārds „iris” nozīmē varavīksne. Un tas ir saprotami, jo īrisu ziediem ir bagātīga un daudzveidīga nokrāsa kā ne vieniem citiem ziediem. Romieši iedeva vienai no pilsētām nosaukumu Florence (Ziedošā), jo ap pilsētu ziedēja ļoti daudz īrisu. Īrisus arī cienīja un godāja Senajā Ēģiptē, kur tos audzēja jau XV – XIV p.m.ē.
Īrisus kā kultūraugus jau kultivē jau divus tūkstošus gadus. Īrisus augsti vērtē ne tikai pēc to skaistajiem ziediem, ziedu aromātu, bet arī pēc sakņu aromāta. Īrisu sakņu izvilkumus lieto rūpnieciskajā parfimērijā, konditorijas izstrādājumos un alkohola rūpniecībā.
Īrisa izcelšanās vieta ir Vidusjūras apgabals. Savvaļā ir zināmas 250 īrisu sugas, kuras aug Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā. Īrisi ir daudzgadīgi lakstaugi.
Īrisi pieder Skalbju (īrisu) dzimta (Iridaceae).
Īrisus pēc Botāniskās sistemātikas iedala 4 ģintīs :
Īrisu (Iris) – ietilpst 90 sugas;
Limniris – ietilpst 60 sugas;
Xyridion – ietilpst 20 sugas;
Crossiris – ietilpst 11sugas.
Ir divi veidu īrisi: īrisi, kuriem ir sakne un īrisi, kuriem ir sīpols. Sīpolu īrisi tiek izdalīti atsevišķās citās ģintīs.
Īrisiem izdala divu veidu vasas: veģetatīvo un ģeneratīvo. Veģetatīvā vasa – daudzgadīga. To veido pazemes sakneņi, kuri ir iegremdēti augsnē vai novietoti uz augsnes virsmas un, kuri savukārt sastāv no atsevišķiem gadskārtējiem posmiem, nesoši lapu kūlīšus. Uz zemākā sakneņa virsmas attīstās auklveida vai intervālveida, ar daudzām spurgaliņām papildus saknes. Ģeneratīvā vasa (ziedneši) – viengadīgi, vienkārtēji vai daudzkārtēji.
Lapas ir zobenveida, šauras, divrindu. Ziedi ir vienkārtēji vai sakārtoti mazziedu ziedkopās. Ziediem ir atšķirīgas elegantas ziedu formas un bagātīga dažādu nokrāsu toņu gamma, piemēram, no sniegbalta, dzeltena, gaiši zila līdz violetam un pilnīgi melnam. Zieds ir liels, vienkāršs, sastāv no sešām ziedlapiņ veida apziedņa daļiņām. Trīs ārējās daļiņas ir nedaudz noslīdējuša zemāk. Bieži šīs daļiņas ir atšķirīgas ar izmēriem, formas un nokrāsas no trim iekšējām daļiņām, kuras ir visbiežāk paceltas uz augšu. Apziedņa daļas veido tādu kā caurulīti.
Īrisi zied no maija līdz jūnijam. Ziedi zied 1 – 5 dienas. Īrisa zieda ziedkopa atveras no augšas uz leju un vienlaicīgi zied 1 – 3 ziedi. Īrisa nākamā gada ziedpumpurs uz sakneņa sāk veidoties jau vasarā. Īris pieder pie ziemcietīgiem augiem. Auga veģetācija sākas jau agrā pavasarī, kad vēl augsnes temperatūra ir 8 – 10 0C. Augs pieder pie gaismmīļiem. Pats īriss nav prasīgs pret augsni. Īrisus audzē kastaņbrūnās augsnēs, karbonātu augsnēs, smilšainās un pat kaļķainās augsnēs. Īriss ir arī sausumizturīgs augs.
Pati plašākā šķirņu daudzveidība ir Bārdainajiem īrisiem.
Un viņi arī ir vieni no populārākajiem dārzā kultivējamiem īrisiem un tos pēc ziedneša garuma sīkāk iedala 4 klasēs:
zemie bārdainie īrīsi – ne garāki par 40 cm;
vidējie bārdainie īrisi – augstums 41 – 70 cm;
augstie bārdainie īrisi – varāk kā 70 cm.
Īrisus var pavairot gan ar sēklām, gan arī ar veģetatīvi – ar sakneņu gabaliņiem vai ar atvasēm (viengadīgajiem jaunveidojumiem). Pavairošanā parasti izmanto jaunās atvasītes.
Īrisiem patīk saulaina vieta. Un, lai augsne ir irdena un ar labu drenāžas sistēmu. Īrisi nav mitrumu mīloša kultūra, tāpēc labāk stādīšanai izvēlēties slīpu vai pat paaugstinātu vietu. Kā arī ar laistīšanu jābūt uzmanīgiem, piemēram, papildus laistīt var jaunos stādiņus, kad tie vēl nav kārtīgi iesakņojušies.
Īrisiem patīk augsne ar neitrālu vai nedaudz sārmainu augsnes reakciju.
Pirms stādīšanas augsni uzrok 27 – 30 cm dziļumā. Pirms stādīšanas augsnē nepieciešams iestrādāt fosforu un kāliju saturošu minerālmēslojumu, jo īriss augšanas periodā patērē tur esošo kalciju (superfosfāts 30 – 40 g/m2 un kālija sāls 10 – 15 g/m2). Pieļaujami ir arī lietot pelnus, kā mēslošanas līdzekli.
Atšķirībā no citiem augiem, īrisam pēc ziedēšanas nedrīkst dot mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu, savādāk nākamajā gadā būs daudz zaļu lapu un maz ziedu. Īrisus parasta pārstāda ik pēc 3 – 4 gadiem, bet pārstādīšanas biežums ir atkarīgs no augšanas un vairošanās ātruma.
Rudenī, pirms pārziemošanas perioda, īrisus ir jāaprauš ar augsni, smiltīm vai var arī apsegt ar egļu zariem. Tikai ne ar kūdru, jo šis materiāls uzņems mitrumu un var izraisīt bakteriālo puvi – augs aizies bojā.
Latvijas apstākļiem no Bārdainajiem īrisiem vis vairāk piemēroti ir zemie īrisi. Tie ir salizturīgāki, labi aug un vairojās, mazāk jākopj un gandrīz nemaz neslimo. Kā arī šie īrisi agri zied (maijs, aprīlis), ilgs pats ziedēšanas periods un zied ļoti skaisti. Zemie bārdainie īrisi dekoratīvi izskatās, piemēram, akmens dārzos, stādījumos kopā ar citu veidu īrisiem un puķu podiņos.
www.lejkanna.lv
Bārdainie jeb dārza īrisi (Iris germanica) savulaik pie mums ir ienākuši no Dienvideiropas un šķiet palikuši šeit uz dzīvi pavisam. Augstie dārza īrisi ir pietiekoši labi aklimatizējušies mūsu klimatiskajos apstākļos un veiksmīgi spēj izturēt gan bargos ziemas pārbaudījumus, gan brīžiem pārlieku lieko mitrumu rudeņos un pavasaros. Īsts īrisu „bums” sākās tikai pēdējās desmitgadēs. Bija vērojams ļoti straujš to popularitātes pieaugumu gan Latvijā, gan pasaulē, un to pieprasījums nav mazinājies vēļ pat šodien.
Pirmie augstie bārdainie īrisi bieži vien sāk ziedēt jau maija beigās, tūlīt pēc narcišu un tulpju noziedēšanas un, priecējot mūs, turpina ziedēt gandrīz visu jūnija mēnesi. Vienlaicīgi ar īrisiem jūnija mēnesī dārzā krāšņi zied pasakainās, karaliski majestātiskās, neatkārtojami smaržīgās peonijas. Šīs abas ziedu kultūras ir vienkārši neaizstājamas. Ar savu ziedu brīnišķīgo smaržu varavīksni tās lieliski aizpilda tukšumu mūsu dārzos starp pavasari un vasaru.
Pasūtīt īrisu stādus
