Ārstniecības tauksakne

Ārstniecības tauksakne (Symphytum officinale) ir daudzgadīgs, masīvs un liels (ga 40-120 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Viss augs raupji apmatots. Stublājs stāvs, zarains. Parasti veido nelielu ceru ar vairākiem stublājiem. Lapas iegareni lancetiskas (ga 8-20 cm, pl 3-7 cm), piezemes lapas kātainas, uz stublāja nolaidenas, sēdošas. Lapas gals smails, pamats ķīļveida, mala gluda. Ziedi ritulī, nokareni stublāja vai zaru galā. Vainags saaudzis, pokālveida (ga 1-2 cm), parasti violets, retāk sārts vai balts. Kauss apmatots, dziļi šķelts. Vainadziņš zvīņveidīgs. Auglis - četru riekstiņu skaldauglis ar melniem, spīdīgiem un trīsšķautņainiem riekstiņiem. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība: Sākotnējais areāls saistāms ar DA Eiropu un Rietumāziju. Dekoratīvo un ārstniecisko īpašību dēļ ieviesta Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā, kur pārgājusi savvaļā.
Latvijā diezgan bieži visā valstī. Naturalizējies augs.

Biotopi: Parasti nelielas grupas upju krastos, krūmājos, nezālienēs, gar dzelzceļiem. Minerālsāļiem bagātās upju palienēs veido lielas, monodominantas audzes.

Īpašas norādes: Dekoratīvs un ārstniecības augs.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Ievāc saknes rudenī vai agri pavasarī, žāvē siltumā (50—60°). Var uzglabāt 3 g. Droga satur alkaloīdus, miecvielas, gļotvielas, sveķus, ēterisko eļļu u.c. Gatavo uzlējumu, novārījumu, tinktūru. Lieto kaulu lūzumu, strutojošu kaulu iekaisumu, sasitumu un izmežģījumu ārstēšanā, amputētu locekļu sāpju mazināšanai, slikti dzīstošu brūču dziedēšanai. Veicina rētaudu veidošanos. Lieto arī caurejas, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā, mutes dobuma skalošanai parodontozes gadījumā. Lielākās devās paralizē CNS.
(http://www.neslimo.lv/pme/?name=tauksakne-arstniecibas)