info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Ventspils

Parki un alejas

Reņķa dārzs

Atpūtu Reņķa dārzā ar tā vieglumu un gaišumu, kas pārņem, ieejot parkā ir iecienījuši gan ventspilnieki, gan pilsētas viesi. Pastaigu laikā var aplūkot amizantas pasaku tēlu un mājdzīvnieku skulptūras, bet dzirkstošo strūklaku un pīļu ģimeņu rosību var nesteidzīgi vērot no dārzā izvietotajiem soliņiem. Aktīvās atpūtas cienītājiem pieejami brīvdabas trenažieri, bet mazajiem apmeklētājiem - rotaļu iekārtas Sienāzis un Mārīte.

Reņķa dārzs ir centrālā kultūras pasākumu norises vieta Ventspilī vasaras sezonā, kur regulāri notiek zaļumballes, vasaras koncerti un festivāli. Šeit ir uzstājušās pat ārvalstu populārās mūzikas zvaigznes kā F. R. David, Saragossa Band un grupa „Ottawan”.

Dārzs pie sava vārda ticis par godu vienai no 19. gs. beigu bagātākajām ventspilnieku dzimtām Reinkēm.

 

Reņķa dārzā ir izvietoti arī vairāki savdabīgi vides objekti. Uzstādītas akmens skulptūru grupa ar nosaukumu "Mākoņaitiņas". Pavisam parkā draiskojas 10 tēlnieka Ģirta Burvja veidotie auni, aitiņas un jēriņi.

 

Parkā uzstādītas arī tēlnieka Ulda Kurzemnieka veidotās skulptūras "Zirneklis" un "Muša", Līgas Knēziņas darbs "Allo", kas veidots kā citplanētietis, ar kuru bērni var sazināties, ierunājot telefona klausulē, kā arī Viktora Suškēviča veidota skulptūra "Bruņurupucis", Netālu ganās Jūras govis, kas labi sadzīvo ar Krabju krabi un Kamolu.

Reņķa dārzā milzu zābaku, cepuri, atslēgu saišķi, pogas un vilnas diegu kamolu pazaudējis milzis Lutausis (autore Inta Berga). Vairākus metrus augstā zābaka purngals ir pavērts, un bērni var ieiet zābaka iekšienē, pa šņorēm uzrāpties līdz zābaka mēlei, pa kuru nošļūkt lejā. Skulptūra - "Lutauša cepure" ir aptuveni seši metri diametrā, bet tās augstums - aptuveni trīs metri.

Reņķa dārza dīķis ar peldošo strūklaku un atpūtas soliņiem pie tā kļuvis par patīkamu vietu, kur atvilkt elpu un atpūtināt kājas. Reņķa dārzā ierīkotas fitnesa iekārtas vingrošanai brīvā dabā.

Reņķa dārzs atrodas Ventspilī starp Sporta, Kuldīgas un Latgales ielu.
www.visitventspils.com

Strūklaka "Fridrihs Kazimirs"

2006. gada 28. jūnijā Ventspilī tika atklāta strūklaka Reņķa dārza dīķi. Strūklaka izvietota uz plosta un 13 atsevišķas strūklas ar ūdeni nodrošina trīs jaudīgi sūkņi, kas darbojas ne tikai atkarībā no iestādītās programmas, bet arī vadoties pēc vēja ātruma. - palielinoties vēja ātrumam strūklakas centrālā strūklas augstums samazinās. Strūklakas centrālā strūkla ir 14 metrus augsta, 3 perimetra strūklas - 5 metrus augstas un 9 "fona" strūklas - 2,5 metrus augstas. Vienlaicīgi cirkulējošā ūdens daudzumu- 3000 l/min (180m3/h) nodrošina sūkņi ar kopējo jaudu 26,5kW. Tumšajās diennakts stundās strūklaka ir izgaismota.

 

Peldošās strūklakas izveidošanai izmatotas Vācijas rūpnīcas OASE strūklaku tehnoloģijas. Ūdens attēla dizainu (strūklu veidu un virziena izkārtojumu) izstrādāja Akvedukts inženieris Gints Jaudzems, strūklakas projekts izstrādāts kompānijā Akvedukts, iekārtas izgatavošana tika uzticēta metālapstrādes firmai Platpirs. Strūklakas uzstādīšanai nepieciešamos elektrotehniskos darbus izpildīja firma Elektriķis.

 

Vidumgrāvī uzstādītajai strūklakai tika dots nosaukums "Luīze Šarlote" par godu Hercoga Jēkaba sievai. Turpinot tradīciju Reņķa dārza dīķī uzstādītajai strūklaku nosauca Luīzes Šarlotes un Hercoga Jēkaba dēla vārdā - Fridrihs Kazimirs.

Skulptūra - Bruņurupucis

Reņķa dārzā uzstādītas arī tēlnieka Ulda Kurzemnieka veidotās skulptūras "Zirneklis" un "Muša", Līgas Knēziņas darbs "Allo", kas veidots kā citplanētietis, ar kuru bērni var sazināties, ierunājot telefona klausulē, kā arī Viktora Suškēviča veidota skulptūra "Bruņurupucis", Netālu ganās Jūras govis, kas labi sadzīvo ar Krabju krabi un Kamolu.

Skulptūra - Krabju krabis

Reņķa dārzā uzstādītas arī tēlnieka Ulda Kurzemnieka veidotās skulptūras "Zirneklis" un "Muša", Līgas Knēziņas darbs "Allo", kas veidots kā citplanētietis, ar kuru bērni var sazināties, ierunājot telefona klausulē, kā arī Viktora Suškēviča veidota skulptūra "Bruņurupucis", Netālu ganās Jūras govis, kas labi sadzīvo ar Krabju krabi un Kamolu.

Skulptūra - Allo

Reņķa dārzā uzstādītas arī tēlnieka Ulda Kurzemnieka veidotās skulptūras "Zirneklis" un "Muša", Līgas Knēziņas darbs "Allo", kas veidots kā citplanētietis, ar kuru bērni var sazināties, ierunājot telefona klausulē, kā arī Viktora Suškēviča veidota skulptūra "Bruņurupucis", Netālu ganās Jūras govis, kas labi sadzīvo ar Krabju krabi un Kamolu.

Reņķa dārza tiltiņi

Reņķa dārza pārējie objekti

Lielais laukums

Lielais laukums atrodas Ventspilī starp Lielo prospektu un Kuldīgas un Ganību ielu.

Lielais laukums Ventspilī ir vieta, kur vēl bija saglabājies padomju laika plānojums un koki. Tā kā laukums aizņem ļoti lielu teritoriju,  līdz šim nebija izdevies piemeklēt  atbilstošu izmantošanas funkciju.

Lielā laukuma pārtapšana sākās 2007. gadā ar metu konkursu, tajā uzvarēja vācu arhitektu birojs Behnisch Architekten. Vē­lāk, izmantojot iespēju piesaistīt dažādus ES finansējumus, laukuma labiekārtojuma projektu atdalīja no kopējā projekta. Ar J. Po­gas arhitektu biroja starpniecību vācu arhitekts Deivids Kuks, kurš tolaik jau strādāja atsevišķi no Behnisch, laukuma labiekārtojuma ideju pārstrādāja un uzlaboja. Darbi tika veikti, piesaistot ES līdzekļus, un Lielā laukuma za­ļās zonas rekonstrukcija un līdz ar to darbu pirmā kārta noslēdzās 2015. gadā. Tāds laukums ir redzams šobrīd – zaļas zāles paklāju un dažviet puķu stādījumiem klātu pauguru ieskauts granīta pārklājums ar vakaros izgaismotu celiņu tīklu, kuru malās izvietoti ērti soliņi atpūtai un koku rin­das, kas paaugušies sniegs paēnu karstajā saulē. Arī stādījumu izveidošanai tika pieaicinātas profesionālas ainavu arhitektes: Linda Zaļā no SIA Zala Lands­cape Architects un Ilze Rukšāne no SIA apdALPS.

2013. gadā laukumā tika uzsākti rekonstrukcijas darbi.

Pēc Lielā laukuma rekonstrukcijas ventspilnieki ieguvuši skaistu un sakoptu atpūtas un pastaigu vietu ar unikālu, pasaulē vienīgo tāda veida modernu strūklaku ar ūdens baseinu, jauniem celiņiem, soliņiem, apgaismojumu un izveidotu zālienu.

2016. gada 5. augustā Lielā laukumā tika atklāts jauns un unikāls pilsētvides dizaina objekts -strūklaka „FREGATE „VALZIVS””.

Diennakts gaišajā laikā strūklaka, kas no katra skatu punkta paveras atšķirīgi un daudzveidīgi, papildina Lielā laukuma krāšņos un mūsdienīgos vaibstus, bet satumstot tā izgaismota rada īpašu noskaņu Lielā laukuma apmeklētājiem un garāmgājējiem.

Strūklakas kompozicionālais risinājums veidots pamatojoties uz vēsturiskajos vizuālajos materiālos atrodamo materiālu par hercoga Jēkaba flotes sastāvā esošā burinieka “Valzivs” ārējo veidolu – burinieka parametriem, tai skaitā mastu skaitu, augstumu, kuģa kopējo garumu un konfigurāciju. Strūklaku kopā veido 20 masti, 8 rājas, kā arī karoga masts, kas aprīkoti ar apgaismojuma un miglas efektu.

“Fregate “Valzivs”” dizaina autors vācu arhitekts Deivids Kuks ir arī topošās mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju un Lielā laukuma labiekārtojuma projekta autors.
 
Lielajā laukumā izveidotas dobes un apstādījumu vietas ar dažādiem ziediem, dekoratīviem krūmiņiem, vīteņaugiem un citiem augiem 700 m2 plašumā, kā arī ierīkots gandrīz 6000 m2 liels zāliens.
 
Šobrīd Lielajā laukumā jau aug gandrīz 200 dažādu koku, bet rekonstrukcijas laikā tika iestādīti vēl 52 jauni lapu kociņi. Diemžēl, lai Lielā laukuma rekonstrukcijas projektu varētu pēc iespējas labāk īstenot, 22 koki tika nozāģēti, bet 10 koki pārstādīti citā vietā turpat Lielajā laukumā.

Lielā laukuma rekonstrukcijas būvprojektu ir izstrādājis Deivids Kuks (Vācija), šobrīd pārstāvot biroju “Haascookzemmrich STUDIO 2050″ un SIA “Arhitekta J.Pogas birojs”, pārstāvot projektētājus no Latvijas. Būvprojekta apstādījumu sadaļu izstrādā sertificētas ainavu arhitektes – Linda Zaļā, pārstāvot uzņēmumu SIA “ZALA Landscape Architecture” un Ilze Rukšāne, pārstāvot SIA “apdALPS”.
www.visitventspils.com
www.ventasbalss.lv

Dzirnavu laukums

Pilsētas centrā esošā skvēra pamanāmākā iezīme ir formētie krūmi – pingvīni, apgriezti konusi u.c. un no īstiem dzirnakmeņiem veidota strūklaka “Dzirnakmens”, kas rekonstruēta 2009. gadā. Dzirnavu laukums ir iecienīta vieta pasākumu norisei visa gada garumā.

 

Dzirnavu laukums ir pilsētas kādreizējo Dienvidu dzirnavu (19. gs.) atrašanās vieta. Pēc 2. pasaules kara šeit tiek izveidots Komjauniešu laukums ar diagonāliem celiņiem, lielu puķu dobi centrā, vadoņu – Ļeņina un Staļina ģipša krūšutēliem un pilsētas Goda plāksni. Pašreizējais skvēra noformējums pastāv kopš 1995. gada.

 

2004. gada pavasarī skvērā tika veikta teritorijas labiekārtošana – ierīkoti jauni soliņi, skvēra apgaismojums.

Ventspils Jūrmalas parks

Ventspils Jūrmalas parka ieeja atrodas Parka un Loču ielas krustojumā no kurienes sākas arī enkuru taka, parka teritorija robežojas ar Piejūras brīvdabas muzeju. Ejot pa enkuru taku ir iespējams apskatīt lielākos Piejūras brīvdabas muzeja enkurus. Pie ieejas parkā atrodas vislielākais 23 tonnu smagais un 6 metru augstais enkurs.

Parkā ierīkots bērnu rotaļu laukums, brīvdabas trenažieri, atpūtas un piknika vietas, kā arī 240m garā "Džungļu taka" ar tēlnieku darbiem, kas tapuši tradicionālajā starptautiskajā koktēlniecības simpozijā "Papeļu māksla". Takā izveidotas vairākas laipas, iekarināti tiltiņi, ierīkots tornītis un 1,5 m augstumā trase, kas ved no koka uz koku.

Te var iepazīt arī dažādos celiņu segumus - dolomīta plātnes, koka bruģi, šķeldu, mizas, dažāda veida čiekurus u.c. Cauri Jūrmalas parkam kursē Piejūras brīvdabas muzeja Mazbānītis.
www.visitventspils.com

Džungļu taka Ventspils Jūrmalas parkā

Ventspils Jūrmalas parkā ir izveidota 240 metrus gara šķēršļu celiņu "Džungļu taka". Džungļu taka tika atklāta 2005.gadā, tā atrodas pie galvenās ieejas Jūrmalas parkā netālu no Parka un Loču ielas krustojuma.

Kā galvenie iemītnieki ir tēlnieku radītie darbi, kas tapuši tradicionālajā starptautiskajā koktēlniecības simpozijā „Papeļu māksla”. Tur uzglūn koka krokodils un ligzdo milzu stārķis. Džungļu taka ir jauka pastaigu vieta visai ģimenei, turklāt, ejot, var iepazīt arī dažādos celiņu segumus — dolomīta plātnes, koka bruģi, šķeldu, mizas, dažāda veida čiekurus u.c. Lai Džungļu takā varētu kāpelēt un ložņāt kā īstos džungļos, šeit izveidotas vairākas laipas, iekarināti tiltiņi, ierīkots tornītis un trase 1, 5 m augstumā, kas ved no koka uz koku. Došanās takā neprasa lielu sagatavotību, to var paveikt gan lielie, gan mazie.

Enkuru taka

Enkuru taka atrodas Ventspilī, Jūrmalas parka teritorijā, parka ieeja atrodas Parka un Loču ielas krustojumā. Jūrmalas parkā no lielākajiem Piejūras brīvdabas muzeja enkuriem ir izveidota Enkuru taka. Pie ieejas parkā atrodas vislielākais enkurs, kā smagums ir 23 t un augstums 6 m. Jūrmalas parkā ir ierīkoti arī krāšņi apstādījumi, bērnu rotaļu pils un jaukas atpūtas un piknika vietas. Pa Jūrmalas parku kursē arī Piejūras brīvdabas muzeja „Mazbānītis”.

 

Adrese: Jūrmalas parks, Ventspils
Tālrunis: +371 63622263
E-pasts: tourism@ventspils.lv
www.visitventspils.com

Zviedru valnis

Parks atrodas Ventspilī, 2,3 ha liela platība, parks ar mākslīgi uzbērtiem gariem smilšu vaļņiem. Nosaukums sākts lietot un oficiāli apstiprināts tikai 1995. gadā.

Iespējams, uzbērumi radušies 18. gs. kad tie tika izveidoti, lai sagatavotos Zviedru uzbrukumam, kad valņi vēl atradās jūras krastā, taču laika gaitā jūra ir atkāpusies un izveidojies liels parks.

2005. gadā tiek veikta parka celiņu un atbalsta sienu rekonstrukcija, izbūvēts apgaismojums. Sākot ar 2006. gadu, daļēji tiek izzāģētas parkā augošās papeles, tiek formēti koku vainagi un stādīti jauni koki.
www.visitventspils.com
www.ventspils.lv (parka rekonstrukcijas priekšlikums)

Tilta dārzs

Parks stādīts 20. gs. 60. gadu sākumā, kad tika būvēts tilts pār Ventas upi. Tas ir viens no skaistākiem un dendroloģiski bagātākajiem parkiem Ventspils pilsētā, kur aug vairāk nekā 50 dažādu sugu kokaugu.

Tilta dārzā atrodas piemineklis komunistiskā terora upuriem, atklāts 1997. gada jūnijā. Ideja Ventspilī uzcelt pieminekli komunistiskā terora upuriem radās 1991. gadā politiski represēto vidū un to atbalstīja toreizējie tautas deputāti.

Jaunpilsētas laukums

Jaunpilsētas laukums atrodas Ventspilī starp Kuldīgas un Ganību ielām, laukums aizņem 0.9 ha.

Ik pavasari un vasaru skvēru rotā krāšņas puķu dobes un uzzied raženais zelta lietus (Laburnum). 2000. gadā šeit ierīkota strūklaka “Saules laiviņas” (tēlniece I. Berga, arh. M. Lejnieks), bet 2004. gadā figurālā puķu dobe “Bobsleja ekipāža”. Skvēra nosaukums piešķirts 1995. gadā ar domu pilsētas struktūrā akcentēt vēsturiski veidojošos jauno pilsētas daļu. Pēc rekonstrukcijas 2013. gadā laukumā izbūvēti celiņi, ierīkots apgaismojums un veikti apzaļumošanas darbi.

19. un 20. gadsimtu mijā vieta izmantota kā ceļojoša cirka laukums, vēlāk dēvēts par J. Čakstes (1930. g.) un L. Paegles (1940. g.) laukumu.

www.visitventspils.com

 

Strūklaka “Saules laiviņas” atrodas Jaunpilsētas laukumā pašā pilsētas centrā. Baseina laukums 250 m².

Strūklaka ūdeni izsmidzina smalku pilienu veidā, tā, ka saulainās dienās apmeklētāji var vērot varavīksni ap septiņām slīpēta akmens peldošām laiviņām.

 

Jaunpilsētas laukuma malā blakus Lielajam prospektam ir mākslīgi veidots reljefa paaugstinājums puķu skulptūru un puķu dobes izvietošanai. Uz paaugstinājuma izvietotas īstas bobsleja kamanas, kuras startā iestumj četri no ziediem veidoti bobslejisti. Kamanas pilsētai dāvinājis novadnieks – bobslejists Sandis Prūsis. Izmantoti ap 400 puķu stādu. Skulptūra izveidota 2004. gadā.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Tirgoņu dārzs

Vēsture
Tagadējais tiesas nams pie Tirgus laukuma – Katrīnas ielā 14, celts 19. gs. vidū –1860. gados. Blakus ēkai atradās iekoptais un iežogotais Tirgoņu dārzs – smalko Ventspils ģimeņu sabiedrisko pasākumu norises vieta. Dārzā uzbūvēta neliela estrāde, tur 20. gadsimta sākumā notikušas pirmās kinoizrādes šajā pilsētā.

 

 

 

Tirgoņu dārzā atrodas:

  • Skulptūra "Jūrakmens"
  • Puķu skulptūras “Mārītes” 
 

Kroņa ielas skvērs

Skvērs atrodas Ventspilī Vasarnīcu un Kroņa ielas krustojumā, skvērs aizņem 0,96 ha lielu zemes gabalu, kur aug parastā priede. 2005.gadā skvēra rekonstrukcijas darbu laikā ap priedēm tika ierīkotas mizu mulčas dobes, kas pasargā koku stumbrus no iespējamiem zāles pļāvēju izraisītiem mehāniskiem bojājumiem.

2006. gadā skvērā uzstādīts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis ievērojamam lībiešu tautas dzejniekam ķesterim un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Princim (1796–1868). Pieminekli pilsētai dāvināja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Tāpat skvērā izbūvē celiņus un apgaismojumu, ierīko jaunus stādījumus, to skaitā arī priežu.

Kroņa ielas skvērā atrodas jaukas papeļu un akmens skulptūras, kas tapušas starptautiskos tēlniecības plenēros.
www.visitventspils.com
www.ventspils.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Skvērs pie Ventspils akvaparka

Skvērs atrodas Ventspilī starp Medņu, Loču un Parka ielu un Ventspils Akvaparku. Skvērā izvietoti Ventspils Starptautiskā akmens tēlniecības simpozija darbi, kā arī puķu skulptūra "Zemūdens pasaule".

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sarkanmuižas dambja aleja

Sarkanmuižas dambis ir bulvāris ar dubulti stādīto liepu rindu un gājēju ietvi starp brauktuvēm, kur izvietoti Starptautiskā akmens tēlniecības simpozija „Ventspils 2008” autoru darbi.

 

Uz gājēju ietves izvietotās skulptūras:

 

  • "Enigma"
    Djordje Čpajak (Serbija)
  • "Boulder Holder"
    Sakari Peltola (Somija)
  • "Atslēgtais akmens"
    Algirdas Kuzma (Lietuva)
 

Ūdeņi un peldvietas

Ventspils zilā karoga pludmale

Ventspils pludmales lielās kāpas rada dabīgas “saules vannas”, kas lieliski aizsargā no vēja un ļauj sauļošanās sezonu atklāt agrāk nekā citviet. Ventspils teritorijā ir trīs peldvietas, kas izvietotas Ventspils pilsētas pludmalē, Staldzenes pludmalē un Būšnieku ezera krastā. Kopš 1999. gada, kad Ventspils pludmale bija pirmā Baltijā, kas ieguva Zilo karogu, Ventspils pludmale ik gadu saņem Zilo karogu. Tas ir augsts novērtējums tīrai videi, labai ūdens kvalitātei, drošībai krastā un uz ūdens, kā arī labiekārtojuma augstam līmenim.

Balto, smalko smilšu pludmalei ir teju 80 m plats liedags un kāpas, kā augstums vietām sasniedz pat 9 m. Zilā karoga pludmales kopējais garums ir 1,2 km.

Pēc iedzīvotāju ierosinājuma, pludmalē uzstādīti sauļošanās soliņi, šūpuļsoliņi ar jumtiņiem, izbūvēti jauni laipu posmi, pārģērbšanās kabīnes, informācijas stendi un glābšanas riņķu stendi. Pludmalē izvietoti vingrošanas kompleksi, basketbola grozi, atraktīvas rotaļu iekārtas un dažādas šūpoles, tādējādi padarot atpūtu pludmalē interesantāku ģimenēm ar bērniem. Ierīkots arī papildu apgaismojums 600 m garumā. Turklāt pludmali iespējams sasniegt arī izmantojot Ventspils veloceliņu tīklu, kas vijas vairāku desmitu kilometru garumā.

Pludmales aprīkojums dod iespēju pie jūras atpūsties arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piebraucot pa laipām un uzturoties uz īpaši izveidotām platformām. Domājot par atpūtnieku veselību, lielākajā daļā Zilās pludmales zonas ir noteikts smēķēšanas aizliegums. Vietās, kur smēķēt atļauts, uzstādītas speciālas atkritumu tvertnes ar atbilstošu marķējumu. Ventspils pludmalē darbojas arī profesionāls glābšanas dienests.

 

Blakus pludmalei pie Dienvidu mola ierīkots skatu tornis (19 m virs jūras līmeņa). Pludmalē tiek piedāvāta arī atsevišķa zona nūdistiem un īpaši labiekārtota Sērfotāju pludmale 500 m garumā ar atbilstošu aprīkojumu sērfošanas inventāra sagatavošanai, uzglabāšanai un žāvēšanai. Lai cīnītājiem ar vēju līdz jūrai būtu īsāks ceļš, ir izveidots arī automašīnu stāvlaukums pie pašas jūras. Līdzās pludmalei atrodas Ventspils jahtu osta, kas arī atbilst Zilā karoga standartiem.

Regulāras peldūdeņu analīzes veiktas arī citās peldvietās – Staldzenē un Būšnieku ezera peldvietā. Analīzes apliecinājušas, ka peldūdeņi atbilst normatīviem. Veselības inspekcija, piešķīrusi izcilas peldvietas ūdens kvalitātes statusu šīm peldvietām.

 

Staldzenes pludmale

Staldzenes pludmale ir aprīkota ar daļējām ērtībām: autostāvvietu, tualetēm, ģērbtuvēm, soliņiem un informatīvo stendu. No Ventspils līdz Staldzenei ved velosipēdistu celiņš.

 

Staldzene atrodas netālu no Baltijas jūras piekrastes un ietver 50 hektārus kāpu zonas. Staldzene ir kādreizējais zvejnieku ciemats, kas vēl padomju laikā saplūda ar Ventspils pilsētu. Staldzene jūrmala ir ievērojama ar skaisto jūras stāvkrastu. Stāvkrastā atsedzas arī zilais māls.

 

Staldzenei pamatīgas raizes sagādā vētras jūrā, kas izskalo tās stāvo krastu, kurš tiek uzskatīts par pašu augstāko Latvijas stāvkrastu. Krasta augstums veido 19 metrus, un tas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā – Natura 2000.

 

Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi. Pēc jūras piekrastes monitoringa datiem ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m. Tādejādi šī atseguma pastāvēšanas laiks ir ierobežots. Pēdējā gadu desmitā ir samazinājies arī tā augstums. 70-ajos gados augstākajās vietās stāvkrasts sasniedza pat 12 m.

Būšnieku ezers

Būšnieku ezers ir ūdenstilpe Ventspils pilsētas teritorijā, daļa krasta robežojas ar Ventspils novadu. Izvietojies Piejūras zemienē 1,3 km no Baltijas jūras krasta. Dibens dūņains; krasti zemi, lēzeni, ezerdobe ovāla. Ietek Klāņu-Būšnieku kanāls, pa kuru ieplūst ūdeņi no meliorācijas sistēmām un Klāņezera. Iztek Lošupe uz jūru.

 

Makrofīti: meldri, kosas, pameldri, niedres, grīšļi, hāras, daudzlapes, peldošās un skaujošās glīvenes, ežgalvītes. 2/3 ezera platības aizaugušas, virsūdens aizaugums — 30%. Mīt karpa, līdaka, asaris, līnis, rauda, karūsa, rudulis, zutis, vēdzele. Rūpnieciskā zveja, makšķerēšana.

 

Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.

 

Būšnieku ezeru kā atpūtas vietu iecienījušas gan ģimenes, gan makšķernieki un sērfotāji. Te ir labiekārtotas peldvietas un piknika vietas, laivu bāzē var iznomāt laivu, bet sērfotāju ērtībai ierīkotas laipas. Katru pavasari skriešanas cienītāji veic skrējienu apkārt ezeram, bet velobraucējiem izveidots maršruts ar ērtiem veloceliņiem un skaistiem skatiem uz ezeru un Staldzenes stāvkrastu.

 

Krastā atrodas vasarnīcu kolonijas Pīpiķi (ziemeļos) un Būšnieki (dienvidaustrumos), kā arī Ventspils pilsētas daļa Staldzene (starp ezeru un jūru).

lv.wikipedia.org
www.celotajs.lv
www.visitventspils.com

Būšnieku ezera peldvieta

Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.

 

Būšnieku ezeru kā atpūtas vietu iecienījušas gan ģimenes, gan makšķernieki un sērfotāji. Te ir labiekārtotas peldvietas un piknika vietas, laivu bāzē var iznomāt laivu, bet sērfotāju ērtībai ierīkotas laipas. Katru pavasari skriešanas cienītāji veic skrējienu apkārt ezeram, bet velobraucējiem izveidots maršruts ar ērtiem veloceliņiem un skaistiem skatiem uz ezeru un Staldzenes stāvkrastu.


Stāvkrasti un pauguri

Staldzenes stāvkrasts

„Staldzenes stāvkrasts” ir dabas piemineklis.

 

Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi. Pēc jūras piekrastes monitoringa datiem ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m. Tādejādi šī atseguma pastāvēšanas laiks ir ierobežots. Pēdējā gadu desmitā ir samazinājies arī tā augstums. 70-ajos gados augstākajās vietās stāvkrasts sasniedza pat 12 m.


Staldzenes stāvkrasts kā ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis izveidots vien 2001.gadā, taču tā krāšņums jau sen vilinājis dabas un piekrastes idilles mīļotājus. Bet, par visu pēc kārtas…

Pie pašas Ventspils pilsētas teritorijas jūras Ziemeļu robežas, Baltijas jūras krastā atrodas aptuveni 400 metru garš stāvkrasts, kura augstums, atkarībā no izvēlētās vietas, ir no 4 – 8 metriem. Piekrītam – šis nav vienīgais mums zināmais stāvkrasts Latvijā, bet to no citiem atšķir kas ļoti īpašs – šajā stāvkrastā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Blakus zilā māla nogulumiem šeit atsedzas arī Kurzemes apledojuma morēna, visas Latvijas apledojuma beigu fāzes māls, šajos nogulumos atrastas aptuveni 10 000 gadu senas koku atliekas un vēl un vēl. Staldzenes stāvkrasts ir vieta, kur izbaudīt ainavisko jūras krastu, stāvkrasta atsegumu dažādos slāņus un krasta kāpu mežus.
www.daba.gov.lv



Tā kā dzīvoju netālu no Ventspils, jūrmalu pie Staldzenes apmeklēju bieži. Brīžiem mēs ar ģimeni ejam peldēties Ventspils pludmalē, brīžiem braucam uz Staldzeni. Ik pa laikam, kad esmu kopā ar bērniem un esam pabeiguši darīšanas Ventspilī, pirms mājās braukšanas apmeklējam Staldzeni. Patīk vērot un fotogrāfēt saulrietus Staldzenē.

 

Šoruden ar bērniem iesākām ļoti veselīgu izklaidi. Pāris reizes nedēļā veicām diezgan garas pastaigas (līdz 10 km), gar jūras krastu Staldzenē. Protams, ka tas aizņem laiku. Tīrā pastaiga vien aizņem 2,5 stundas laika, bet toties tas ir veselīgi un tā kā esam nodarbināti pie datoriem, tad tā ir arī ļoti nepieciešama relaksācija.


Gar stāvkrastu ir interesanti iet un vērot to, krasta augstums ik pa laikam mainās, ļoti daudz kritušie koki, daudz ir zilā māla atsegumi. Kad nonākam stāvākā vietā, tad uzrāpjamies augšā, kas ir interesanti un grūti. Patīkami ir vērot jūru no stāvkrasta augšas.

Mēs esam iesākuši braukt pa meža ceļu, kas ved paralēli jūrai, un tad pa kādu no taciņām iet uz jūru. Reljefs ir paugurains un interesants. Rudenī, ejot gar jūru, vietām ūdens tiek skalots līdz pat stāvkrastam un nav iespējams paiet, ir jārāpjas stāvkrastā un jāiet pa augšu, kur kritušie koki un reljefs bieži vien apgrūtina iešanu.
Aivars Gulbis