info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Talsu novads

Pilskalni, atsegumi, akmeņi

Māras kambari

Māras kambari ir gaišajā smilšakmenī izskalota alu sistēma Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē, bet viena - pretējā. Arheoloģisks piemineklis - sena kulta vieta. Alu dziļums ir 4 m, 4,1 m un 6 m. Divu lielāko alu platums ir 1,5 m pie ieejas, savukārt garākā no trim ir šaura un plaisveidīga.
www.zudusilatvija.lv

Māras kambaru alas - kulta vieta atrodas Ģibuļu pagasta dienvidrietumu stūrī un ir dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā, ap 2 km dienvidrietumos bijušai Kalešu muižai.

Izteikts pieņēmums, ka šīs alas saistāmas ar kādā 1462. gada dokumentā minēto svētalu Sabiles novadā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus varākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras kambariem. Viens no tiem saistīts ar "svētajām meitām", kuras šeit dzīvojušas un piektdienas vakaros parasti velējušas veļu, no kā kambari ļoti kūpējuši.

Plašu aprakstu par Māras kambariem 1907. gadā publicējis ceļotājs Oskars Emīls Šmits, kurš dzirdējis nostāstus arī par to, ka alās kādreiz slēpušies laupītāji. Meklēdams laupītāju noslēptās bagātības, tur 1903. gadā licis rakt toreizējais Kalešu muižas īpašnieks, taču nekas neesot atrasts.

O.E.Šmits loģiski izskaidro arī alas nosaukumu. Viņš uzskata, ka kādreiz katoļu garīdznieki pie senās kulta alas piestiprinājuši Svētās Marijas attēlu. Tā senais alas nosaukums izzudis, un tā vietā stājies Marijas vārda latviskojums - Māras kambari.
www.talsitourism.lv

Lūrmaņu atsegumi

Atrašanās vieta: Talsu rajons, Lubes pag. Rojas krastos 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie Lūrmaņiem;

Apraksts: Šeit nepilna kilometra posmā, Rojas upes kanjonveida ielejas posmā izveidojušās astoņas vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens klintis.
www.dabasretumi.lv

Vietā, kur Rojas upe plūst pa kanjonveida ieleju tās krastos nepilna kilometra garumā atsedzas astoņas 5 – 6 metru augstas smilšakmens klintis. Klintis – gaiši pelēki un sarkanīgi smilšakmens atsegumi - atrodas abos Rojas upes krastos. Atsegumi ir bagāti daudzām nelielām nišām, tiem pāri plūstošiem avotiem.

Kurzemē smilšakmens atsegumi nav bieži sastopama parādība, tādēļ tik ļoti krāšņie Lūrmaņu atsegumi 5 kilometrus lejup no Lubes dzirnavām pa Rojas upi ir patīkams pārsteigums ikvienam. Šie atsegumi nedaudz vairāk kā 7 hektāru platībā atrodas īpašā valsts aizsardzībā jau vairāk kā 50 gadus – kopš 1957.gada.
www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Vandzenes (Krauju, Tilgaļu) Lielais akmens

Tilgaļu milzakmens jeb Tilgaļu Lielais akmens (arī Krauju, Vandzenes akmens) ir vislielākais dižakmens Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā. Tā apkārtmērs ir 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7,0 m, augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 m3. Tas atrodas Vandzenes pagastā, Vandzenes—Valdemārpils ceļa labajā pusē, piekalnē pie Krauju kapsētas. Akmens ir neregulāras formas, šķautnains, ar stāvām malām. Tas ir ģeoloģiskais dabas piemineklis, kā arī izcils ainavas elements. Ģeoloģiskais sastāvs ir neviendabīgs: rietumu un dienvidrietumu daļā tas ir iesārts plagioklāza — mikroklīna granīts, ziemeļrietumu daļā — pelēkbalts pegmatītgranīts, dienvidaustrumu daļā — pelēks granīts.

 

Talsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Tilgaļu milzakmeni kā senu kulta vietu. Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa, kas 1969. gada vētrā tika nolauzta. Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upurēšanas uguns esot kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens. Talsu novadnieks, rakstnieks un publicists Vilis Veldre 1937. gada izdotajā grāmatā "Seni stāsti par manu māju" piemin Tilgaļu akmeni, kā senču kulta vietu, kas atradās liepu audzes vidū. Pēc nostāstiem akmens apkaimē bijušas atrastas arī ogles.

 

2007. gadā Tilgaļu dzimtas pārstāvji iestādīja Tilgaļu svētliepu — vēstures arhīvos aprakstītās Tilgaļu upurliepas vietā.

lv.wikipedia.org

 

Atrašanās vieta: Vandzenes pag., Talsu nov.

Klajā vietā, uzkalnā uz Z no Vandzenes– Valdemārpils ceļa, netālu uz DR no Krauju kapsētas.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Ventkalnu bedrīšakmens

Visnesenāk atklātais bedrīšakmens šajā apkārtnē. Pārsteidzoši, ka tas neatradās biezos un civilizācijas neskartos mežos, bet gan klajā vietā. Akmens izmēri: garums 3,50 m, platums 2,70 m, augstums 1,40 m, apkārtmērs 9,80 m. Bedrīšakmens virsmā pirms tūkstošiem gadu ir ieveidotas 8 bedrītes. Akmens nedaudz pārvietots padomju gados, kādreiz atradies turpat blakus, uzkalna galā. Sarkans, lielkristālisks granīts.

 

Kā bedrīšakmens nozīmīgs ar to, ka papildina Talsu apkārtnē zināmo seno kulta akmeņu izplatību. Ventkalnu bedrīšakmens bedrītes ir izmēros seklas un grūti pamanāmas. To izmēri apliecina populārākās bedrīšu izcelsmes versijas, ka tās senāk ieveidotas kādos kulta rituālos, kas veikti, atzīmējot cilvēku dzīves gaitas — piedzimšanu vai nomiršanu, jo bedrīšu izmēri skaidri parāda, ka tajās būtu ļoti grūti uzkrāt lietus ūdeni vai likt kādus ziedojumus.

 

Bedrīšakmens atklāts 2008. gada pavasarī (A. Grīnbergs). Apkārtne vēl pētāma, jo iespējams, ka te meklējama vēl kāda līdz šim nezināma senvieta.

www.talsitourism.lv

 

Atrašanās vieta: Laidzes pag, Talsu nov.
Ventkalnu māju ceļa malā, pļavā, nokalnītē, klajā vietā, 80 m no lielceļa uz Talsiem. Ļoti viegli pieejams.

Basu Vilkatu akmens

Basu Vilkatu akmens - kulta vieta atrodas Vandzenes pagasta austrumu daļā, ap 2 km dienvidrietumos no Uguņciema centra, mežniecības teritorijā, ap 1 km rietumos Klarnetu mājām. Par šo akmeni ir nostāsts, ka akmenī dzīvojot Vilkatis, kas naktī divpadsmitos un pusdienā divpadsmitos nākot ārā un ēdot cilvēkus. 1953./54.g. ziemā daļu no akmens atskaldīja Imanta Sudmaļa pieminekļa (Rīgā) būvei, un kopš tā laika sācis aizmirsties vecais nosaukums, jo akmeni sākuši dēvēt par "Sudmaļakmeni". Pašlaik akmens saglabājies 3 m garumā, 2 m platumā, 4,6 m augstumā; apkārtmērs - 11,4 m.

www.talsitourism.lv

 

Atrašanās vieta: Vandzenes pag., Talsu nov.
1,25 km uz R no Upesgrīvas lielceļa, egļu mežā

 

Nozīmīgu darbu apkārtnes sakopšanā un labiekārtošanā veikusi a/s ,,Latvijas Valsts meži”. Ceļā uz Basu Vilkatu akmeni ierīkota daļēja koka taciņa, tā teritorijā iekārtota ugunskura vieta, uzstādīta atkritumu tvertne un galds ar soliem. Padomā ir uzstādīt arī informācijas plāksni ar objekta raksturojumu.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Slepkavkalva

Slepkavkalva atrodas starp Krācuma un Kaucuma mājām, šis akmens vēl pirms 30-40 gadiem gulējis pļavā, bet tagad tam apkārt mežs. "Akmeņu konfigurācija ir kvadrāts, ar plakanu, līdzenu virsmu, akmens augstums 0,8 m, garums un platums 4,5 m, bet apkārtmērs - 16 m, tas guļ ieslīpi pret ziemeļiem. Uz akmens plakanās, galda veida virsmas varētu stāvēt ap 50 cilvēku." Ne velti seni nostāsti vēstī, ka te jūras laupītāji mantu dalījuši un reiz, kad tās bijis par daudz vai par maz, laupījuma dalītāji kādu savu biedru nogalējuši.

www.talsitourism.lv


Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Odres Velna akmens

Odres Velna akmens - kulta vieta atrodas Laucienes pagastā, ap 6 km no Talsiem, Nurmuižas šosejas kreisajā pusē, pļavas vidū, ap 50 m no šosejas. Akmenim ir līdzena un nolaidena virsma, kurā saskatāmas bērna un teļa (vai "velna") šķeltā pēda. Par akmeni saglabājušies vairāki nostāsti. Viens no tiem vēsta, ka uz akmens parasti velns dancojis. Kad nomiris Nurmuižas barons, t.s. "melnais Firkss", tad velns aiz prieka, ka dabūjis tā dvēseli, tik dikti dancojis, ka akmenī pēdas iespiedušās.

 

Pēc citiem nostāstiem, tā bijusi vieta, kur senlaikos zvēri upurējuši Dievam, kur Dievs iespiedis akmenī kāda zvēra zīmi, šiem tā bijusi jāatrod un tad jāupurē. No zvēru upuriem sākuši arī cilvēki Dievam pateikties. Dzirdēts arī trešais nostāsts, ka tās pēdas iekalis kāds apkārtnes kalējs.

 

Sakarā ar to, ka akmens tuvumā arheoloģiskie izrakumi nav notikuši, precizēt zīmju iekalšanas laiku pagaidām nav iespējams. Uzskata, ka pēdakmeņi izveidoti akmens laikmeta beigās vai bronzas laikmeta sākumā, kad sakarā ar pāreju uz lopkopību un zemkopību, mainījās arī ticējumi.

www.talsitourism.lv

 

Atrašanās vieta: Laucienes pag., Talsu nov.
Jūrmalas–Talsu šosejas malā, pļavā, 60 m no lielceļa.

 

Pieejamība
Ļoti viegli pieejams. Ir norādes zīmes. No norādes zīmes pa taciņu jādodas kājām 60 m no lielceļa

www.ancientsites.eu

Vanagkalns

Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta atrodas Lībagu pagastā, netālu no Kamparu mājām. Kalniņš ir 8 m augsts, 30´70 m diametrā. Izteiksmīgs ledāja veidots paugurs, kas atrodas ļoti reljefotā augstienes apvidū. No Vanagkalna paveras teicami skati uz apkārtni vietās, kur tas nav biezi noaudzis ar dažādiem lapu kokiem. No Vanagkalna redzams arī augstienes augstākais kalns — Kamparkalns.

Viegli pieejams. Ir norādes zīmes. No ceļa sasniedzams kājām, aptuveni 160 m pa taku pāri pļavai.
www.talsitourism.lv
www.ancientsites.eu

Mežītes pilskalns

Mežītes pilskalns atrodas Latvijā, Talsu novadā, Laucienas pagastā Lībagu — Laucienas šosejas kreisajā malā pie Pilskalnciema. Mežītes pilskalns ir viens no vizuāli skaistākajiem Kurzemes pilskalniem. Pilskalnu pirmais apsekojis Augusts Bīlenšteins 1869. gadā. Šis ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

 

Nocietinājums ierīkots ap 13 m augstā kalnā ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm. Tā plakumam ir trīsturveida forma un senatnē, tas tāpat kā daudzās citās vietās, ticis arts. Plakuma izmēri: 55x30—50 m. Šaurākajā dienvidu galā uzbērts ap trīs metrus augsts valnis. Valņa rietumu galā joprojām samanāma senā uzejas vieta.

 

Dienvidaustrumu pusē no pilskalna atrodas mazāks uzkalns — tā sauktais mazais pilskalniņš. Spriežot pēc tā izvietojuma, šeit varētu būt atradušies kādi papildus nocietinājumi uzejas aizsardzībai. Pilskalns atradās kuršu Vanemas zemē.

 

Iespējams zemāks valnis kādreiz ietvēris visu pilskalna plakumu, bet aktīvās lauksaimnieciskās darbības rezultātā nekādi uzbērumi gar plakuma malām šodien vairs nav saskatāmi.

 

Plakuma ziemeļu galā vēl 20. gadsimta 20. gados ir bijusi lietojama ūdens ņemšanas vieta — «acs». Šodien gan tā ir pilnīgi aizbirusi.

Visapkārt pilskalnam, gandrīz 3 ha platībā atradusies apmetne (senpilsēta). Kultūrslāņa biezums apmetnē, dažviet sasniedz 1 metru.

 

Pilskalns tiek datēts ar vēlo dzelzs laikmetu. Pilskalnu 1923. gadā savās Kurzemes pilskalnu apsekošanas ekspedīcijas laikā uzmērījis Ernests Brastiņš. 2008.—2009. gadā pilskalnā un apmetnē arheoloģiskos izrakumus veica Latvijas Universitātes vēstures studenti arheologa Andreja Vaska vadībā.

lv.wikipedia.org

Sabiles pilskalns

Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās. Līdz 13. gadsimtam nocietinājums atradās kuršu Vanemas zemē, pēc tam Livonijas ordeņa Kandavas fogtejas sastāvā.

 

Kalna apdzīvotība attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu un tiek saistīta ar kuršiem. Pilskalna kultūrslāņa biezums sasniedz 0,5 m. Aiz pilskalna grāvja konstatēta ap 1 ha liela apmetne (senpilsēta), kurā kultūrslāņa biezums arī sasniedz 0,5 m. Apmetnē konstatēti divi dažādi apbūves periodi no 11.—13. gadsimta un no Livonijas ordeņa laika 14.—16. gadsimtā.

 

Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīgi grūti pieejama vieta starp divām gravām Abavas ielejas krastā. Radusies zemes mēle, kas atdalīta no apkārtējiem laukiem ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi un 5 m augstu valni. Pilskalna augstums 25 m. Plakuma izmēri 45x60 m. Kalna pakājē izveidota 10 m plata terase.

lv.wikipedia.org

 

Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa. Uz ZA no Sabiles pilskalna atradusies ap 1 ha liela senpilsēta, uz kuru attiecināms ar 1422. gadu datēts dokuments, kurā atzīmēta pie kalna esošs Sabiles „pilsāts” („pylsaten”). Senpilsētas apdzīvotībā izšķirami divi lielāki periodi – 11.–13.gs., kas sakrīt ar Sabiles pilskalna pastāvēšanas laiku, un 14.–17. gs., kad novads jau ir atkarīgs no vācu feodāļiem, kuri centru pārceļ uz jaunu vietu pašā Abavas krastā.

 

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilskalnu 10.- 13. gadsimtā apdzīvojuši lībieši. Šeit tika atrastas visdažādākās senlietas – naži un īleni, arkla lemeši un makšķerāķi, saktas un gredzeni, trauki un arī 14.gadsimta monētas un daudzi citi priekšmeti – kas liecina par seno sabilnieku nodarbošanos – dažādām amatniecības nozarēm, tirdzniecību, lauksaimniecību.

www.visit.sabile.lv

Sabiles Vīna kalns

Sabiles Vīna kalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīna kalns ir unikāls ar to, ka ir ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 m augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa.

 

Kopējā dārza platība – 1,5 ha. 2 Vīna kalnā regulāri tiek papildināti vīnogulāju stādījumi: te aug aptuveni 15 dažādu šķirņu vīnogulāju, pavisam aptuveni 650 stādu. Pārsvarā tās ir pazīstamā latviešu selekcionāra Paula Sukatnieka izveidotās šķirnes. Visvairāk Vīna kalnā aug šķirnes “Zilga” vīnogas. Vīna kalnā aug arī tādi eksotiski augi kā persiki, aprikozes, valrieksti.

 

Kopš1999.gada ik vasaru, jūlija pēdējā nedēļas nogalē, Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas, godinot Vīna kalnu, ir nodēvēti par Sabiles Vīna svētkiem, kā ietvaros par tradīciju kļuvuši: Latvijas vīnkopju un vīndaru saiets, lielā vīnu degustācija, uguns skulptūras aizdegšana, teatralizētais svētku gājiens. Sabiles Vīna kalnā ir īpašs piedāvājums jaunlaulātajiem, kuriem sava kāzu ceļojuma laikā kopā ar vedējiem ir iespēja apmeklēt Vīna kalnu un iestādīt vīnogulāju.

 

Darba laiks
Sabiles Vīna kalnu iespējams apmeklēt katru dienu no plkst. 10:00 – 18:00, svētdienās no plkst. 10:00 – 16:00.

 

Cenas
No 20.08. līdz 30.09: pieaugušajiem: € 1,50, bērniem un pensionāriem € 0,70
No 01.10. līdz 19.08: pieaugušajiem: € 0,70, bērniem un pensionāriem: € 0,40.

www.talsitourism.lv

Milzukalns

Milzukalns - pilskalns atrodas Laucienes pagasta rietumu daļā, mežu masīvā, celiņa, kas no Talsu - Nurmuižas vecā lielceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē, tikai nepilnu divu kilometru attālumā no Talsu pilskalna un senpilsētas.


Pilskalns ierīkots ap 40 m augstas, garas un šauras kalnu kaupres vidusdaļā, kura pašlaik noaugusi ar biezu skuju koku mežu. No pārējā kalnāja pilskalns norobežots ar grāvjiem un vaļņiem plakuma austrumu un rietuma galos, turpretim stāvās ziemeļu un dienvidu nogāzes ir dabiskas. Plakums ir 55-60 m garš, 25 m plats. Rietumu pusē aiz vaļņa un grāvja atradusies priekšpils vieta, jo arī šeit, tāpat kā pilskalna plakumā ir konstatēts 0,2-0,5 m biezs kultūrslānis. 

19.gs. sešdesmito gadu beigās labākais tā laika Kurzemes pilskalnu pazinējs A.Bīlenšteins apmeklējis arī Milzu kalnu, taču uzskatījis, ka minētā senvieta nav uzlūkojama par pilskalnu, bet gan kalns izmantots kā nocietinājums zviedru laikā. To par īstu pilskalnu nav uzskatījusi arī E.Brastiņa vadītā Kurzemes pilskalnu reģistrēšanas ekspedīcija 1922.gadā. Uz to, ka Milzu kalns tomēr pieskaitāms patstāvīgi apdzīvotiem pilskalniem, 1939.gadā norādījis arheologs Ā.Karnups, kurš nodarbojies arī ar Talsu apkārtnes seno ceļu pētniecību un, starp citu, izteicis minējumu, ka senatnē satiksmes ceļi Milzu kalnu savienojuši ne tikai ar Talsu pilskalnu, bet arī ar Kāravkalnu un Mežītes pilskalnu. 

Sakarā ar to, ka Milzu kalns pēc sava izveidojuma nav raksturīgs vēlā dzelzs laikmeta kuršu pilskalniem, arheologs E.Šturms 1937. gadā izteicis minējumu, ka šo nocietinājumu ierīkojuši lībieši pēc tam, kad no Talsu pilskalna tos padzinuši kurši. Apstiprinājumu vai noliegumu šai hipotēzei var dot tikai arheoloģiskie izrakumi, taču tie Milzu kalnā nav izdarīti.

www.talsitourism.lv

Lūrmaņu avots

Lūrmaņu klintis ir ģeoloģisks dabas piemineklis 400 metru garumā un sešu metru augstumā pelēcīgi sarkanīgas smilšakmens klintis Rojas upes krastos. Tūristu taka, sākot no Mārkciema, ļauj iepazīt Lūrmaņu smilšakmens klintis, dižkalnu, dižozolus un Lūrmaņu avotiņu. Lūrmaņu avots iztek no ielejas stāvākās nogāzes, krīt nelielā strūklakā aptuveni no metra augstuma. Lai nokļūtu līdz avotam, uz to ved jaunas, stabilas koka kāpnes, kas pavisam nesen ir pārbūvētas un ieguvušas jaunu un drošu izskatu, tā atvieglojot piekļuvi ūdens ņemšanas vietai. No seniem laikiem vēsais un spirdzinošais avota ūdens lietots dziedniecībā.


Lubes pagasts, Talsu novads

www.talsitourism.lv


Ezeri

Kleinis

Ezers atrodas Talsu novada, Ģibuļu pagasta administratīvajā teritorijā. Šī ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve, stipri aizaugusi. Ūdenskrātuvē ir peldošas salas.

Šeit mīt asaris, karpa, karūsa, kā arī līnis.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mordangas-Kāņu ezers

Mordangas-Kāņu ezers, arī Sausmežu ezers, ir ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagasta dienvidrietumos, Irbes sateces baseinā. Ūdenstilpe sastāv no Mordangas ezera rietumos (45 ha) un Kāņu ezera austrumo (33 ha), kurus savieno šaurs ūdensšaurums; starp ezeriem garas pussalas (Ezerstarpa). Ezeri izvietojušies ziemeļu — dienvidu virzienā. Mordangas ezers ir 2 km garumā, Kāņu ezers — 1,5 km; platums ezeriem ir aptuveni 0,4 km, vieta kur tie savienojas — 0,72 km. Krasti lēzeni, slīpi, vietām stāvi. Ezera dibens smilšains.

No ezera iztek Kāņupe uz Usmas ezeru, kuras noteci regulē slūžas. Ezerā ietek Ganekļupe (Lāčvalks), pietece no Kleiņa ūdenskrātuves, grāvis no Kalvenes ezera, grāvis no Dākļa.

Ezerā mīt asaris, karpa, karūsa, ķīsis, līdaka, līnis, plaudis, plicis, rauda, rudulis, zutis. Zvejas tiesības pieder valstij, iespējama licencēta makšķerēšana.
lv.wikipedia.org
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sasmakas ezers

Sasmakas ezers (arī Valdemārpils ezers, Ārlavas ezers) ir ezers Talsu novada Ārlavas pagastā.

Ezers ļoti šaurs un garš, ziemeļu daļā pāri pāržmaugai iet ceļš (vienīgais ezers Latvijā, pār kuru uzbūvēts tilts). 1954.—1955. gados regulēta iztekošā Mazroja. Krasti zemi, vietām stāvāki. Ziemeļu galā atrodas Ārlavas muiža ar parku. Konstatētas 18 zivju sugas.
lv.wikipedia.org


Sasmakas ezers (platība 237 ha, garums 7,2 km, platums 0,7 km, tilpums 9,5 mljn. m³) atrodas subglaciālajās iegultnēs, tajā ietek Mazroja, Grava, Urga kā arī vairāki grāvji un urgas, bet no tā iztek Mazroja. Sasmakas ezera ūdens baseins ir 49,5 km km². Ceļš Valdemārpils - Vandzene sadala ezeru 2 daļās: Z daļā atrodas Ārlavas ezers (platība 70,7 ha ha, vidējais dziļums 4,5 m) un D daļā Valdemārpils ezers (platība 167 ha, vidējais dziļums 6,4 m). Savā laikā ezerā tika audzētas foreles, kas noveda pie ūdens piesārņošanas, tāpēc tas tika pārtraukts. Kopumā ezers ir samērā eitrofs un mazproduktīvs zivju audzēšanai, tāpēc tam ir lielāka nozīme tūrismā.
www.vieglicelot.lv

 

Peldvieta pie Sasmakas ezera – viena no skaistākajām un labiekārtotākajām peldvietām novadā. Telšu vietas, dažādas aktīvās atpūtas iespējas.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Laidzes ezers

Laidzes ezers ir caurteces ezers Talsu novada Laidzes pagastā. Pieder pie Grīves baseina. Ezeram ir garena forma, izstiepts ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Krasti zemi, lēzeni, grūti pieejami, ezerā viena sala (0,4 ha). Ietek Isla (dienvidu galā) un vairāki grāvji. Notece pa Sārceni uz Rīga jūras līci. Pēc 1967. gada projekta izdarīta pieguļošās platības nosusināšana un ūdens līmeņa pacelšana par 1,2 m. Uz iztekošās upes meniķis.

Makrofīti: niedres, meldri, pameldri, lēpes, glīvenes, raglapes, hāras. Ezerā mīt līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, vīķe, asaris, zutis, karūsa, ausleja, ķīsis, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis, karpa. Zvejas tiesības pieder valstij. Gar ezera dienvidu krastu iet autoceļš P127. Piekrastē divas apdzīvotās vietas: Laidze dienvidrietumu krastā un Sārcene dienvidaustrumu krastā. Krastā peldvietas, laivu bāze.
lv.wikipedia.org


Laidzes ezera krastā pieejama labiekārtota peldvieta ar pārģērbšanās kabīnēm, tualeti, soliņu. Iespēja makšķerēt un iznomāt laivu.

Jau daudzus gadus Laidzes ezera sabiedrībai pieejamā vieta Sārcene pieder uzņēmējiem SIA “C.V.S.”, kuri rūpējoties par teritoriju to labiekārto, iekopj un rūpējas, lai arī zivju resursi tiktu pienācīgi atjaunoti.

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Uguņezers

Uguņezers atrodas Talsu novada, Vandzenes pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 1.1 metri, bet maksimālais dziļums - 2.6 metri. Uguņezers ir mākslīgi uzstādināts ezers, ziemeļgalā ir koka aizsprosts ar tiltu, spoguļa laukuma platība 17.9 hektāri.

Šeit mīt līdaka, asaris, rauda, karpa, līnis, kā arī zutis.
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mācītājmuižas ezers

Mācītājmājas ezers (Mācītājmuižas ezers) atrodas Talsu novadā, Laidzes pagastā, Talsu pauguraines teritorijā. Vidējais dziļums ir 2.0 metri, bet maksimālais dziļums - 6.4 metri. Pie ezera atrodas dižozols (apkārtmērs 6.5 m).
www.ezeri.lv

 

Mācītājmājas (Mācītājmuižas) ezers – ainavisks ezers ar sakoptu taku no Mācītājmuižas. Krastā ir viena labiekārtota atpūtas vieta. Ezera krastos arī vairākas vecu laipu paliekas, kuras izmanto makšķernieki. Ezerā nav novērota ūdens ziedēšana, ūdens krāsa brūna, Seki caurredzamība 1.5 metri (13. 06. 2013).

 

Ezers ir aizaugošs ezers ar virsūdens, peldlapu un iegrimušās veģetācijas joslu. Īpaši aizaudzis ir ezera līcis, no kura būtu pieļaujama iegrimušās veģetācijas aizvākšana. Krastos daudzveidīgas augu sabiedrības. Ezeram raksturīga upes kosa (Equisetum fluviatile), augstais grīslis (Carex elata), ūdeņu padille (Oenanthe aquatica), ezera meldrs (Scirpus lacustris), peldošā ūdenszāle (Glyceria fluitans). Peldlapu veģetācijas josla ir līdz 20 metriem plata, atrodas visapkārt ezeram. Tajā dominē peldošā glīvene (Potamogeton natans), bieži sastop arī dzelteno lēpi (Nuphar luea), vietām abinieku (sūreni Polygonum amphibium). Iegrimusī veģetācija satopama visapkārt ezeram, tajā dominē plakanā glīvene (Potamogeton compressus), vietām sastopama arī Kanādas elodeja (Elodea canadensis) un pūslene (Utricularia sp)
www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Čumalezers

Čumalezers (arī Čumals, Izsušu ezers) ir subglaciālas izcelsmes beznoteces ezers Talsu novada Lībagu pagasta ziemeļos pie autoceļa P128, Talsu pauguraines dabas parka teritorijā. Krasti stāvi, lēzeni. Ir vairākas peldvietas visapkārt ezeram. Mīt asaris. Vidējais dziļums ir 4.9 metri, bet maksimālais dziļums - 11.5 metri.

Čumals ir ezers ar šauru, daudzveidīgu virsūdens veģetācijas joslu, stāviem krastiem. Ezera novērota neliela ūdens ziedēšana, ūdens krāsa brūni‐dzeltena, Seki caurredzamība ir 3,2 m (12. 06. 2013). Čumala krastā atrodas asfaltēta auto stāvvieta (autoceļš P128), no kuras uz ezeru ved stāva, grūti noejama taka. Ezera tuvumā atrodas vairākas mājas, to tuvumā laipas, laivu piestātnes. Ezers ir viegli piebraucams.

Virsūdens veģetācija 90% no krasta līnijas. Tajā dominē smaržīgā kalme (Acorus calamus), parastā niedre (Phragmites australis), augstais grīslis (Carex elata), vietām aug ‐ upes kosa (Equisetum fluviatile),  abinieku sūrene (Persicaria amphibia), purva skalbe (Iris pseudacorus) un divputekšņlapu grīslis (Carex diandra). Ezera karstos slīkšņas veido trejlapu puplaksis (Menyanthes trifoliata). Peldlapu veģetācijas josla sastopama 70 % no krasta līnijas. Tajā dominē  dzelteno lēpju (Nuphar lutea) audzes, bieži sastopama peldošā glīvene (Potamogeton natans), vietām ‐ abinieku sūrene (Persicaria amphibia) un sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida). Iegrimusī veģetācija 20% no krasta līnijas, kostatēta spožā glīvene (Potamogeton lucens), vārpainā daudzlape (Myriophyllum spicatum) un Kanādas elodeja (Elodea canadensis).
www.ezeri.lv
www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Pļavu dzirnavezers

Pļavu ezers (arī Pļavu dzirnavezers) ir mākslīga ūdenskrātuve Talsu novada Laucienes pagastā uz Pļavupes, kas augšpus ezera tiek saukta par Meņģupīti, bet lejpus - par Jādekšu. Gar dienvidaustrumu krastu iet Laucienes—Ķūļciema autoceļš, pāri aizsprostam — Pļavu—Vandzenes autoceļš.
lv.wikipedia.org
www.ezeri.lv


Pļavu dzirnavas
Rakstu avotos Pļavu dzirnavu vārds pirmoreiz parādās Ventspils mācītāja Ādolfa Grota (1676 – 1726) sastādītajā Kurzemes kartē, kas veidota no 1718. līdz 1725. gadam un izdota Pēterburgā 1739. gadā. Tobrīd Pļavu ciems (Plawen) bija liela apdzīvota vieta ar dzirnavām un krogu. Atliek vien minēt, kad dzirnavas tapušas – pirms lielā 1710. gada mēra, jeb vēl senākos laikos. Aizdambēt Jādekšas upīti un uzbūvēt dzirnavas – šāda mēroga projekts bija pa spēkam tikai vienai mūspuses dzimtai – Nurmuižas un apkārtnes zemju īpašniekiem baroniem fon Firksiem. Tajā laikā Nurmuižā valdīja dinastijas ceturtais barons Kristofers II fon Firkss (1634 – 1697), kam sekoja piektais – viņa dēls Kārlis fon Firkss (1667 – 1746/47). Tieši Kārļa fon Firksa, Kuldīgas burggrāfa un Kurzemes hercoga galvenā padomnieka laikā no jauna iegādāti Nurmuižas senie īpašumi – Šķēde, Okte, Lībe (Mazokte), kas bija bēdīgā stāvoklī, un turpmāko gadu laikā pārbūvēti, līdz ar to attīstītot apkārtni.
pelecalasitava.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Vēzene (Vēzenes ezers)

Vēzene (Vezenes ezers, Vēzenes ezers) atrodas Talsu novada, Lībagu pagastā, Talsu pauguraines teritorijā. Vidējais dziļums ir 1.4 metri, bet maksimālais dziļums - 7.0 metri.
www.ezeri.lv


Vēzene – garenas formas ezers, kura krasti ir grūti pieejami, ar krūmiem aizauguši. Krastos vairākas pussbrukušas makšķernieku laipas. Nav iespējas brīvi piekļūt ūdenim. Sausā laikā ezerā nonāk putekļi no netālā (ap 500 m) grants karjera „Talce” (novērojums 12.06.2013.). Ezerā nav novērota ūdens ziedēšana, ūdens krāsa zaļi‐brūna, Seki caurredzamība ir 2,10 metri (apsekojums 12. 06. 2013).

 

Krastos ir mozaīkveida struktūras veģetācija, bet virsūdens veģetācija sastopama 50 % no krasta līnijas, audzes ir skrajas. Raksturīgi arī pārpurvoti krasti, kuros sastop sfagnus (Sphagnum sp.), parasto purvpapardi (Thelypteris palustris), trejlapu puplaksi (Menyanthes trifoliata), augsto grīsli (Carex elata), divputekšņlapu grīsli (C. diandra), dūkstu grīsli (Carex limosa), purva vārnkāju (Comarum palustre), indīgo velnarutku (Cicuta virosa) u.c. pārpurvotiem, slīkšņainiem biotopiem raksturīgas augu sugas. Peldlapu josla atrodas visapkārt ezeram, tajā dominē ‐ peldošā glīvene (Potamogeton natans) un dzeltenā lēpe (Nuphar lutea). Iegrimušās veģetācijas joslā konstatētas pūslenes (Utricularia sp.).
www.daba.gov.lv

Bērzene

Ezers atrodas Talsu novada, Lībagu pagastā, Talsu pauguraines teritorijā. Vidējais dziļums ir 3.8 metri, bet maksimālais dziļums - 15.8 metri.
www.ezeri.lv

Bērzene –  ezers ar dūņainu substrātu un grūti pieejamiem krastiem. Nav novērota ūdens ziedēšana, Seki caurredzamība ir 3 metri, ūdens krāsa ir dzeltenzaļa (apsekojums 12.06.2013). Ezerā atrodas vairākas vecu laipu atliekas.

 

Ezeram raksturīga šaura (2‐5 m platu) virsūdens veģetācijas josla (80% no krasta līnijas).

 

Peldlapu veģetācijas josla 0,5‐5 m plata, 70% no krasta līnijas.

 

Iegrimušās veģetācijas josla neizteikta, aizņem aptuveni 15 % no krasta līnijas.
www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Kalnezers (Lejaslāču ezers)

Kalnezers (Lejaslāču ezers, Kalnu ezers) atrodas Talsu novada, Lībagu pagastā, Talsu pauguraines teritorijā. Vidējais dziļums ir 3.1 metri, bet maksimālais dziļums - 8.6 metri.
www.ezeri.lv


Kalnezers (Lejaslāču ezers) – apaļas formas ezers ar aizaugušiem, grūti pieejamiem krastiem. Ezerā nav novērota ūdens ziedēšana, ūdens krāsa ir dzeltenzaļa, Seki caurredzamība ir 3 metri (apsekojums 12.06.2013). Ezera krastā atrodas dzīvojamā ēka un saimniecības ēkas. Šeit atrodas vienīgā izkoptā vieta, no kuras var piekļūt ezeram. Iespējams, ka senāk ir bijusi piesārņojuma noplūde no fermas.

www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Mundigezers

Mundigezers (arī Mundiķezers, Villu ezers) ir subglaciālas izcelsmes beznoteces ezers Talsu novada Lībagu pagastā, Mundigciema teritorijā. Krasti slīpi, lēzeni. Ieplūst divi grāvji. Mīt līdaka, rauda, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, asaris. Ir vairākas peldvietas, dienvidu krastā Mundigu Upurozols.
www.ezeri.lv

Lejaslabiņu ezers

Ezers atrodas Talsu novadā, Laucienes pagasta administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 4.5 metri, bet maksimālais dziļums - 8.0 metri. Blakus ezeram atrodas SIA Rudus Latvija karjers, ir vairākas peldvietas.
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sapņezers (Sapņu ezers)

Sapņezers atrodas Talsu novadā, Laucienes pagastā, Talsu pauguraines teritorijā. Vidējais dziļums ir 4.4 metri, bet maksimālais dziļums - 7.2 metri.

Milzu kalns un Sapņezers
Gan senās teikas vēsta, gan kalna nosaukums un izskats (pārliecinies pats) apstiprina to, ka te pirms daudziem tūkstošiem gadu apgūlies milzis un guļ vēl šobaltdien. 20.gs. sākumā vēsturnieki Milzu kalnam piešķir nocietināta pilskalna statusu, kā apdzīvotājus minot gan lībiešus, gan leišus. Taču apstiprinājumu vai noliegumu šīm versijām var dot tikai arheoloģiskie izrakumi, kādi Milzu kalnā nav veikti. Milzu kalna pakājē paslēpies guļ romantiskais Sapņu ezers, iecienīta mīlētāju, jaunlaulāto un mākslinieku vieta.
www.talsupauguraine.lv


Sapņezers – ainavisks, aizaugošs, brūnūdens ezers ar slīkšņainiem un pārpurvotiem krastiem. Ezera krastos atrodas mežs, kurā dominē skujkoki. Krasti ir slīkšņaini, ūdens viegli sasniedzams tikai no atpūtas vietas puses. Nav novērota ūdens ziedēšana, ūdens krāsa – brūna, Seki caurredzamība ir 0,5 m (apsekojums 13. 06. 2013.). Atpūtas vietā ir vairākas atkritumu tvertnes, soliņš un ugunskura vieta, kas ir novecojuši. Atpūtas vieta nav kopta. Ezeram ir izveidota piebrauktuve ar norādēm. Uz to no kalna ved sliktas kvalitātes kāpnes. Labiekārtotā peldvieta un laipa novecojusi, nepieciešama atjaunošana. Ezera tuvumā nav tualetes. 
www.daba.gov.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Sirdsezers (Sukturu ezers)

Sirdsezers (arī Sirds ezers, Sukturu ezers, Sukturezers) ir subglaciālas izcelsmes beznoteces ezers Talsu novada Lībagu pagasta ziemeļos, Talsu pauguraines dabas parka teritorijā. Krasti stāvi, slīpi, grūti pieejami. Rietumu piekraste stipri aizaugusi. Stāvā ziemeļaustrumu krastā peldvieta. Ieplūst mehāniski attīrīti notekūdeņi.
www.ezeri.lv

Sirdsezers paslēpies Āžu kalna un Milzkalna pakājē un savu nosaukumu ieguvis no sirdsveida formas. Vietu starp Sirdsezeru un Milzkalnu dēvē par Vīnleju, jo te Kurzemes hercogistes laikos bijuši vīna dārzi. Pirms vairākiem gadu simtiem Vīnleja bija slavena arī kā laupītāju dzīvesvieta, jo tai cauri vijies Talsu – Tukuma lielceļš. Lai bīstamajai vietai tiktu droši cauri, tirgoņi Talsu baznīcas krogā līguši bruņotus pavadoņus.
www.talsupauguraine.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Gulbju ezers

Gulbju ezers atrodas Talsu novadā blakus autoceļam Ventspils Rīga pie Spāres. Vidējais dziļums ir 1.5 metri, bet maksimālais dziļums - 4.0 metri. Ezera platība 115.5 hektāri.

Šeit mīt karpa, līnis, līdaka, rauda, asaris, kā arī karūsa.
www.ezeri.lv

Spāres ezers

Spāres ezers ir caurteces ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā. Pieder pie Irbes baseina. Ezeram ir tauriņa forma, iežmauga no 1967. līdz 2000. gadam bija aizšķērsota ar 8-10 m platu dambi, kas sadalīja ezeru divās daļās; ziemeļu daļā līmenis bija par 0,7 m zemāks par dienvidu daļu. Blakus dambim bija ierīkota ūdens līmeņa regulēšanas sistēma. Ezera noteka Spāres upe regulēta ar akmeņu krāvumu un vairākiem bebru aizsprostiem. Lielākā pieteka Vidusupe.

Ezera dibens dūņains, krasti lēzeni, zemi. Makrofīti: biezas niedres, meldru audzes, pameldri, lēpes. Ezerā mīt karpa, plaudis, karūsa, līnis, rauda, asaris, rudulis, līdaka, zutis. Zvejas tiesības pieder valstij. Ezera dienvidu daļā ir kultivēta zivsaimniecība; audzē karpas, peledes. Krastos apdzīvotās vietas Spāre un Mazspāre. Pie autoceļa A10 ezera krastā atpūtas bāze «Veccepļi».
lv.wikipedia.org
www.ezeri.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Peldvietas, ūdenskritumi, avoti

Abavas rumba

Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir 7. garākā upe Latvijā – 129 km gara. Senos laikos Abavas ūdeņos kristīja bērnus, jo upe tika uzskatīta par svētupi.

Abavas rumba ir Abavas upes ūdenskritums, kas ir unikāls un ļoti skaists Latvijas dabas objekts. Ūdenskritums ir plaši apmeklēts visos gada laikos, tomēr visvairāk apmeklētāju ir vasaras mēnešos.

Ūdenskritums ir 35m plats un aptuveni 1m augsts. Ūdens dziļums ap ūdenskritumu nav liels, tāpēc tas ir lieliski piemērots maziem bērniem un ūdens pastaigām. Paejoties pa straumi uz augšu, ūdens dziļums palielinās un upe kļūst piemērota arī tiem, kas prot un vēlas peldēties. Ūdenskritumam un upei ap ūdenskritumu ir dolomīta pamatne.

Abavas rumba ir vairāku pakāpju ūdenskritums, kas izveidojies Abavas straumei plūstot pāri  dolomīta slieksnim. Pavasara palu laikā, kad straumes ātrums pie rumbas sasniedz pat 3 m/s, ūdenskritums, kas patiesībā atgādina lielu krāci, vienmēr pulcē ūdens tūristus. Pie rumbas Abavas labajā krastā izveidojusies maza atteka, kas veido Čigānu salu. Lejpus ūdenskritumam upē ir kāda straujtece – Lašu brasls.

Abavas rumbas tiešā tuvumā ir izveidota atpūtas vieta – kempinga parks. Šeit iespējams ne tikai baudīt ūdenskritumu un tā dabiskās masāžas, bet arī nakšņot teltīs, kurināt ugunskurus, izklaidēties un atpūsties.
www.visit.sabile.lv

Adrese: Abavas senleja, Abavas pagasts, Talsu novads
Tālr.: 22015165
E-pasts: abavasrumba@abavasrumba.lv
www.abavasrumba.lv

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv

Virsaišu ūdenskritums

Virsaišu ūdenskritums tika izvēlēts par 2010.gada ģeoloģisko objektu. Tas atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Virbupes labā krasta pietekā netālu no Virsaišu mājām, no Stendes – Sabiles šosejas un pagrieziena uz stādaudzētavu Mazsili.

 

Virsaišu ūdenskritums ir 1,7 m augsts un tas ir izveidojies strauta gultnē pār augšdevona dolomīta iežiem. Īpaši izteiksmīgs ūdenskritums ir pavasaros un rudeņos, kad tā platums sasniedz 4 metrus. Ūdenskritums atklāts tikai 1998.gadā, bet kopš 2001.gada tam ir valsts aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss.

 

Šeit ierīkota dabas taka, kura ir marķēta ar sarkanu krāsu. Tā ir piemērota nelielam pārgājienam dabā. Ir izvietotas norāžu zīmes takas maršruta sākuma un pagriezienu vietās un stends labiekārtotā atpūtas vietā pie ūdenskrituma.

 

Izejot visu taku, ir iespēja iepazīt bebru mājvietas. Takas garums turp un atpakaļ ar visiem līkumiem ir apmēram trīs kilometri. Dabas taka piemērota gan ģimenēm ar bērniem, gan gados vecākiem ceļotājiem lēnai pastaigai.

 

Virsaišu ūdenskritums atrodas dziļā Virbupes sāngravā, kur izbaudāma civilizācijas maz ietekmēta daba – pār dolomītu kāplēm čalo strauts, krastu kraujās atsedzas ieži, krustu šķērsu sakrituši vēja gāzti koki, bet taku ir maz.

www.visit.sabile.lv

Kaļķleju svētavots

Ap 0,7 km uz R no tuvējā Oksles–Galtenes ceļa, Oksles upītes kreisā krasta mežā. No ceļa ir brūnā tūrisma norādes zīme „Kaļķleju svētavots 0,7”. Piebraucot pie meža pa pļavas ceļu no zīmes, ir neliela autostāvvieta zālē. Avota tiešā apkārtne sakopta, avotam pāri koka laipa. Blakus esošajos koku zaros sasietas lentītes.

 

Apraksts
Galtenes Kaļķleju svētavots ir arī mūsdienās ļoti populārs un bieži apmeklēts avots, un kā sena kulta vieta viens no pazīstamākajiem Kurzemē. Tas ir liels un izteiksmīgs kāpjošais avots, kas kā prāvs strauts ietek nelielajā Oksles upītē. Precīzi noteikt, cik ilgu laiku avotu jau izmanto, bez plašākiem pētījumiem pagaidām nav iespējams. Atzīmējams vienīgi tas, ka vecākā, arheologiem zināmā, svētavota tiešā tuvumā atrastā monēta kalta 1854. gadā, taču pieļaujams, ka avots izmantots kā sena kulta vieta jau daudz senāk. Pie avota nesti ziedojumi, atstātas monētas un koku zaros sietas krāsainas lupatiņas. No seniem laikiem avota ūdens lietots dziedniecībā. Kādreiz pie tā atrastās monētas ir nodotas muzejos.

www.ancientsites.eu

Sasmakas ezera peldvieta

Peldvieta pie Sasmakas ezera – viena no skaistākajām un labiekārtotākajām peldvietām novadā. Telšu vietas, dažādas aktīvās atpūtas iespējas. Pieejami āra trenažieri, bērnu rotaļu laukums, nojumes, piknika vietas, pārģērbšanās kabīnes.

 

Sasmakas ezers, Valdemārpils, Talsu novads
Tālrunis: +371 63254762, 25426323
E-pasts: valdtic@inbox.lv
www.valdemarpils.lv

www.talsitourism.lv

Laidzes ezera peldvieta

Laidzes ezera krastā pieejama labiekārtota peldvieta ar pārģērbšanās kabīnēm, tualeti, soliņu. Iespēja makšķerēt un iznomāt laivu.

Jau daudzus gadus Laidzes ezera sabiedrībai pieejamā vieta Sārcene pieder uzņēmējiem SIA “C.V.S.”, kuri rūpējoties par teritoriju to labiekārto, iekopj un rūpējas, lai arī zivju resursi tiktu pienācīgi atjaunoti.


Dabas parki, parki

Talsu pauguraine

Talsu pauguraine ir dabas parks Talsu novada vidusdaļā. Izvietojies Vanemas pauguraines ziemeļrietumu daļā un ietver augstāko tās daļu, administratīvi ietilpst Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastos. Aizsargājamā teritorija izveidota 1987. gadā, lai aizsargātu vienu no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Daudz Latvijā retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi sikspārņiem. Natura 2000 teritorija.

lv.wikipedia.org

 

Dabas parka teritorija ir iezīmīga ar to, ka tās siluets – reljefa pacēlums ar mežiem, saskatāms no galvenajiem ceļiem jau tuvojoties Talsiem. Tieši paugurainais reljefs ar savām īpatnībām nosaka ainavisko dažādību, turklāt tā vislabāk izteikta atklātajās, pārskatāmajās lauku kultūrainavās. Viens no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu, vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. 52% no teritorijas aizņem meži (skujkoku un jauktu koku), nereti sastopami introducētu koku stādījumi.

www.talsupauguraine.lv

Abavas senleja

Abavas senlejas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas aptver daļu Abavas senlejas un Abavas upes ieleju Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu un ziemeļu malā Ventspils, Kuldīgas, Talsu un Kandavas novados. Senleja ir izveidojusies ledus laikmetā, kad, ledājam kūstot, pa to plūda ledāja kušanas ūdeņi. Aizsargājamā teritorija izveidota 1957. gadā kā Abavas ielejas kompleksais dabas liegums, paplašināts 1977. gadā līdz 6697 ha. Parks sevī ietver arī īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju «Abavas ieleja», kā arī Čužu purva dabas liegumu.

lv.wikipedia.org

 

Abavas senleja ir kultūrvēsturiska teritorija, kuras robežas daudzviet pārklājas ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ‘'Abavas ieleja'' robežām. Upes ielejas nogāzēs atrodas vairāki pilskalni, te izveidojušās arī divas senpilsētas - Kandava un Sabile. Liela nozīme teritorijas ainavas telpiskās struktūras veidošanā bija muižām, kas radīja ap sevi noteiktu ietekmju laukus - dažādas saimnieciskās ēkas, parkus, alejas, pusmuižas un citus objektus. Teritorija ar izcilu ainavisko vērtību - upes ielejas ainavas, pļavu un nogāžu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības. Senlejā ir izteiktas īpatnējas reljefa formas (stāvinkrasti, dolomītu atsegumi, terašu krastu nogāzes avoti), ir liela pļavu ģeobotāniskā daudzveidība, sastopamas vairāk nekā 50 aizsargājamās augu sugas. Izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retu, piemēram, Kaļķaini purvi ar Devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās u.c. Parka teritorijā atrodas ģeoloģiskie objekti: Sudmaļu ūdenskritums, Imulas dolomīta klintis, Kalnamuižas kraujas, Cimmermaņu krauja, Īvandes ūdenskritumi, Muižarāju klintis, Langsēdes klintis, Abavas Velnala.

www.talsitourism.lv

Eiropas birzs un mācību centrs „Mežmāja”

„Eiropas birzs" ir Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvošs koku stādījums, kas izveidots Talsu novadā, Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas Šķēdes meža novadā. 2004. gada 1.maijā, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atsaucās Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas aicinājumam stādīt kociņus Latvijai tik nozīmīgajā dienā, rīkojot "Eiropas birzs" stādīšanas talku, kurā piedalījās Eiropas Savienības valstu diplomāti, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, meža nozares pārstāvji, pašvaldību vadītāji, radošās inteliģences pārstāvji, Talsu vidusskolas skolnieki.


"Eiropas birzī" katrai dalībvalstij ir veltīts viens, koks. Latvijas koks „Eiropas birzī" ir pīlādzis. Par godu Austrijas dalībai Eiropas Savienībā iestādīta Eiropas lapegle, Beļģijas - parastais osis, Bulgārijas - Maķedonijas priede, Čehijas - ogu īve, Dānijas - Eiropas dižskābardis, Francijas - parastais ozols, Grieķijas - parastā zirgkastaņa, Igaunijas - kārpainais (āra) bērzs, Itālijas - kalnu priede, Īrijas - parastais kadiķis, Kipras - Maķedonijas priede, Lielbritānijas - parastais ozols, Lietuvas - parastā kļava, Luksemburgas - mājas pīlādzis, Maltas - melnā priede, Nīderlandes - parastā goba, Polijas - parastā (ziemas) liepa, Portugāles - parastais ozols, Rumānijas- parastais ozols, Slovākijas - parastā goba, Slovēnijas - platlapu (vasaras) liepa, Somijas - parastā priede, Spānijas - parastais ozols, Ungārijas - parastais ozols, Vācijas - Eiropas dižskābardis, Zviedrijas - kārpainais (āra) bērzs, bet visas Eiropas Savienības kopīgais koks - Eiropas baltegle.


Dažādo koku stādījums kopā veido dabas parku - veltījumu Eiropas vienotībai. 2005. gadā, piedaloties Eiropas Savienības valstu, Latvijas kaimiņvalstu un citu valstu vēstniekiem, kā arī meža nozares valsts un nevalstisko organizāciju vadītājiem "Eiropas birzs" tika paplašināta, iestādot jaunus kokus. „Eiropas birzs" izveidošana Latvijā turpina 2003. gadā Vīnē sākto tradīciju, kad ministru konferences "Par mežu aizsardzību Eiropā" atklāšanas dienā tika izveidota Eiropas birzs, katrai valstij par godu iestādot noteiktas sugas koku. „Eiropas birzs" pasākumi notiek gadskārtējo "Meža dienu" ietvaros. Birzi papildina Talsu novada pašvaldības sadarbības partneru dāvinājumi.

mezmaja.weebly.com

Spāres muižas parks

Pie muižas kungu ēkas piekļaujas parks, kas izvietots nolaidenā nogāzē ar paplašinājumu virzienā prom no kungu ēkas. Tas ir terasēts renesanses stila parks ar trim paralēlām alejām un dīķu kaskāžu virkni, mūsdienās nolaists un izpostīts, taču šeit joprojām aug 17 svešzemju koku un krūmu sugu, to skaitā arī 4,2 metrus resns ozols un 3,5 metru apkārtmēra kļava. Parka jaunākā daļa veidota ar izteiktu simetrijas asi un vairākām skatu vietām uz ezeru, izplānotām laucēm.

 

Parka galā, pašā Spāres ezera krastā 1950. gados uzcēla brīvdabas estrādi. 2011. gadā estrādi atjaunoja, taču ekspluatācijā tā nav nodota un šobrīd lēnām grūst neizmantota.

 

2014. gadā parka teritorija sakopta un iesākta jauna tradīcija – papildināt stādījumus ar jauniem kokiem, tradīcija tiek turpināta katru gadu.


Takas

Dabas atpūtas parks "Laumas"

"Laumas", Īves pagasts, Talsu novads
www.laumas.lv
+371 26403240, 29477731
info@laumas.lv

Laumu dabas parks piedāvā viesiem dabas procesu izzinošas takas un dažādas aktīvās atpūtas iespējas, to skaitā disku golfa parku.

Darba laiks:
O-Sv 10:00-18:00, P - slēgts

Cenas:
Pieaugušajiem – 4.50 €
Pensionāriem – 3.00 €
Skolēniem – 3.50 €
Pirmskolas vecuma bērniem grupās – 2.20 €
Ģimenei –12.00 € ( vecāki ar nepilngadīgiem bērniem)
Ģimenei parka apmeklējums un disku golfa spēle – 16.00 €
Batuts – tramplīnlēkšanas atrakcija, 5 min – 0.80 €
* Gida pakalpojums – 12.00 €, svešvalodās – 17.00 €
Grupām, sākot no 25 personām, gida pakalpojums bez maksas, svešvalodā – 5.00 €
Grupām parka apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš!
* Dzīvu bišu apskate piemērotos laika apstākļos – 5.00 € (grupai līdz 10 pers.)
* Vaska sveču liešana – 2.00 €
* Pakalpojumi pieejami piektdien, sestdien un svētdien, pārējās dienās pēc iepriekšēja pieteikuma.

Ieejas maksa parkā ziemas sezonā 1.00 € no personas.

Disku golfs
Pieaugušajiem – 3.00 €
Skolēniem – 2.50 €
Ģimenei – 7.50 € (vecāki ar nepilngadīgiem bērniem)
Gada karte - 35.00 €

Laumiņu labie piedāvājumi tūristu grupām*:
(*Piedāvājumi grupām, sākot no 25 personām)

Bišu tūre - 6.00 €/pers. (paredzamais laiks no 2.5 h)
- parka taku apmeklējums
- ekskursija ar gidu Bišu takā
- dzīvu bišu apskate
- vaska sveču liešana

Gardā bišu tūre - 7.50 €/pers. (paredzamais laiks no 2.5 h)
- parka taku apmeklējums
- ekskursija ar gidu Bišu takā
- dzīvu bišu apskate
- vaska sveču liešana
- laumiņu pankūkas ar medu, ievārijumu un mājas limonādi

Virvju trase un kvadraciklu noma

"Godeļdangas", Ģibuļu pagasts, Talsu novads

+371 29289349, 29429748, 28338717
godeli@tvnet.lv
www.godelpols.lv

Virvju trase "Godeļpols" ierīkota kokos un uz zemes un piedāvā aktīvu atpūtu gan lieliem, gan maziem. Pieejama kvadraciklu noma un izbraucieni pa trasēm. Ziemā ekstrēmu izjūtu cienītājiem iespēja izmēģināt ledus trasi Usmas ezerā. Ūdenstūrisma cienītāji var izbaudīt braucienu ar ūdens motociklu, braukt ar piepūšamo aiz motorlaivas vai izbaudīt Usmas ezera skaistumu no airu laivas. Usmas ezers ir populārs makšķernieku galamērķis. Ceļotāji var atpūsties un atjaunoties pirtī un pārnakšņot ērtās naktsmītnēs.

Spēļu taka “Pasaku mežs”

Kandavas – Sabiles šosejas malā, gleznainajā Abavas ielejā, pašā upes krastā atrodas viesu nams “Plostkrogs”. Tā teritorijā atrodas sešus hektārus plašs meža nostūris, kur ir izveidots Pasaku mežs ar aizraujošām spēlēm lieliem un maziem apmeklētājiem, pēc īpašiem noteikumiem.

 

Ieejas maksa: 2,- EUR.
Adrese: “Imulas”, Abavas pagasts, Talsu novads
Tālr.: +371 29196494
E-pasts: plostkrogs@gmail.com
https://www.facebook.com/plostkrogs

Folkloras taka "Jāņkalni"

Folkloras taka "Jāņkalni" iepazīstina ar mūsu folkloras mantojumu – senču rakstiem, zīmēm, dievībām, tautas dainām. Takas garums – 1,5 km. Sportiskākie iepazīst Latviju, ceļojot labirinta pasaulē. Iepriekš piesakoties var nogaršot ķūķi (biezputra) un sklandraušus, kā arī nopērties vienā no labākajām lauku pirtiņām Latvijā. Gadskārtu ieražas (Ūsiņdiena un Vasaras Saulgrieži) pulcē latviskās dzīvesziņas godātājus. Folkloras teicēja Zigrīda Brāle vada jauniķu (jaunā pāra) līdzināšanu un pādes dīdīšanu (krustabas). Piedāvājumā arī senlatviešu ēdienu (sklandraušu un bukstiņu biezputras) degustācija.

 

Apmeklējumu pieteikt.

 

"Jāņkalni", Lībagu pagasts, Talsu novads
Tālrunis: +371 26096415
E-pasts: janukalnitalsi@inbox.lv
www.janukalni.lv

www.talsitourism.lv


Dižkoki

Sasmakas (Valdemārpils) Elku liepa

Valdemārpilī, Sasmakas muižas pils priekšā atrodas vecākā un lielākā parastā liepa (Tilia cordata) Baltijā. Tās stumbra apkārtmērs celma augstumā (30 cm virs zemes) bija sasniedzis 8,8, m, bet sakarā ar dobuma trupi apkārtmērs samazinājās līdz 8 m. Slavenās liepas augstums - 22 m, kuplums jeb vainaga projekcija - 19 x 22 m, augstums ap 25 metriem. Liepas mūžs vērtējams ap 350 - 400 gadiem.

 

Vēsture
Rakstiskos avotos Sasmakas Elku liepa pirmoreiz pieminēta Kārļa Vanga 1937. gada ceļvedī „Tūristu maršruta Talsu novadā”. 1967. gada rudens viesuļvētrā nolūzt puse vai trešdaļa no koka vainaga, un stumbrā paveras liels dobums. 1969. gadā koku uzmēra un pirmais šo informāciju publicē dendrologs Raimonds Cinovskis. 2010. gada pavasarī Sasmakas Elku liepai nolūzt milzīgs, 5 metru augstumā augošs zars, kas krītot salauž arī vienu no apakšējiem zariem. Vadoties pēc Jāņa Cepīša 1995. gada 1. maijā dižliepas uzmērītā 7,95 m apkārtmēra un paša 2014. gada rudenī veiktajiem mērījumiem (8,65 m), Guntis Eniņš aprēķina, ka koka vidējais stumbra resnuma augšanas ātrums ir ap 3,5 cm gadā, bet vecums — aptuveni 247 gadi, tātad liepa iestādīta ap 1770. gadu.

lv.wikipedia.org

Popraga (24 stumbru) liepa

Ļoti interesants, savdabīgs daudzstumbru koks. Iespējams, ar visvairāk stumbriem esošais koks Latvijā. Visbiežāk tiek minēts, ka kopējais stumbru skaits ir 24. Koks uzskatāms par lielisku dabas objektu ar varbūtēju kultisku nozīmi senatnē. Jau 1924. gadā dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis sniedzis īsu ziņu: „Popraga liepa pēc nostāstiem bijusi upurliepa.” Mērot visas atvases kopā, 2011. gada vasarā liepas pudura apkārtmērs bija 8,65 m.

 

Ir nostāsti, ka šī liepa varētu būt bijusi sens kulta koks. Nostāstā teikts, ka „vecā Popraga liepa bijusi senčiem upurkoks. Vecie ļaudis stāstījuši, ka barons licis liepu nozāģēt, lai vietējos iedzīvotājus novērstu no pagāniskās ticības. Tad nozāģētajam vecās liepas celmam izauguši divi jauni stumbri. Barons arī tos licis nozāģēt. Pēc nedaudz gadiem lielkungs ieraudzījis, ka no vecā celma kā neskaitāmi staru kūļi pret debesīm uz visām pusēm ar milzu spēku izšāvušās zaļas, dzīvības spēka pilnas atvases. Nepārprotami tik spēcīgas, ka pats barons nobijies un sapratis, ka liepai tiešām piemīt neparasts spēks.” Protams, redzot kā ar jaunām atvasēm atdzimst senās svētliepas citviet Kurzemē, arī šeit gribas domāt, ka šī liepa ir bijusi ar kādu īpašu nozīmi senatnē. Ir daudz piemēru, kur redzam, ka vecās upurliepas un elku liepas nemaz neiet bojā. Ja vētra nolauž dobumaino stumbru, atlikušie sānu zari aug ar trīskāršu spēku, un koksnes pieaugums steidz nostiprināt dobumainā stumbeņa atliekas. Ja stumbrs nolauzts līdz ar zemi, arī tad sparīgas atvases kā šķēpi izdzīsies no celma. Un vēlāk izaugs liepa ar vairākiem stumbriem.

 

Popraga dzirnavas, Laidzes pagasts, Talsu novads

www.talsitourism.lv

Mundigu upurozols

Atrašanās vieta: Lībagu pag., Talsu nov.

 

Mundigu ezera dienvidu krastā, pašā ūdens malā. Viegli pieejams. Nav norādes zīmes. Atrodas 10 metrus no autostāvvietas, ezera krastā.

 

Apraksts
Ozols ir izcili ainavisks, ar skaistu zaru formu, blīvu lapotni un savdabīgām virszemes sakņu „ķepām”., ļoti vecs ozols, kura vecumu var vērtēt apmēram uz 400 gadiem, ozola apkārtmērs ir 7,82 m.Ir arī izteikts viedoklis, ka ozols ir vecāks, jo pēdējos gadu desmitos tā stumbra pieaugums novērots ļoti neliels. Tas gan var liecināt arī par ko citu — ozols sasniedzis savu kritisko vecumu, un pieaugums mazinās. Par sliktāko scenāriju liecina arī tas, ka ozola vainags un kopējais veselības stāvoklis pēdējo gadu desmitu laikā ir pasliktinājies.

www.ancientsites.eu

Andumu dižozols

Atrašanās vieta: Lībagu pag., Talsu nov.

 

Meža ceļa malā, neliela klajuma-pļavas malā. Var būt grūti atrodams, ja meklē bez kartes vai GPS. Apdzīvotas vietas ir patālu, apvidus nomaļš.

 

Koordinātes
lat=57.1698833333, lon=22.7214833333
57° 10' 11" N, 22° 43' 17" E

 

Andumu ozols - kulta vieta atrodas Lībagu pagasta dienvidaustrumu daļā, ap 2 km dienvidaustrumos Mežītes pilskalnam. Tas atrodams, ja braucot pa Lībagu - Mērsraga šoseju aiz Mežītes pilskalna nogriežas pa labi, pa pirmo meža celiņu. No pagrieziena vēl jādodas ap 2 km, līdz nonāk meža izcirtumā, kurā atrodas minētais dižozols.

Ozola apkārtmērs ir 5,35 m, tā augstums - 21 m, vainaga projekcija - 25 x 35 m. Andumu vārds (Andemen, Andeman) vēstures avotos vairākkārt minēts jau kopš 14.gs. Par to, ka šeit acīmredzot atradies lielāks kulta centrs, netieši liecina arī kāds, 1476.gadā par Strazdi sastādīts, dokuments, kurš apliecina, ka Verners Butlers pērk no Hansa Švenka svēto mežu vai birzi pie latviešu ciema (Lettendorpe), kas atradies pie Rīgas ceļa.
 
Pēc Talsu skolotāja un novadpētnieka T.Dzintarkalna 20.gs. divdesmitajos gados savāktajām ziņām, Andumu mežā atradies arī cilvēku roku krauts akmeņu uzkalniņš, ko ļaudis uzskatot par senu upuru vietu. Te dzīvojis priesteris Tors ar palīgiem, un tam pār apkārtni bijusi liela vara. Iespējams, ka tiešām viduslaikos Andumu apkārtne bijusi blīvāk apdzīvota, taču gadsimtu gaitā, karu un slimību ietekmē vieta panīkusi. Zināms arī nostāsts, ka pie ozola senos laikos bijusi muiža, tādēļ tas saukts arī par Vecmuižas ozolu.

www.talsitourism.lv