info@redzet.lv
Aicinām uzņēmējus, individuālos ražotājus, organizācijas, pašvaldības, tūrisma centrus u.c izmantot iespēju celt savu atpazīstamību un sūtīt savu informāciju un fotomateriālus, kā arī papildinājumus vai labojumus jau ievietotajai informācijai uz epastu info@redzet.lv.
Priekules un Vaiņodes novads

Baznīcas, pilis, muižas

Priekules luterāņu baznīca

Aizputes iela 10, Priekule
+371 26576197

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš!

 

Dievkalpojumi:
Svētdiena plkst. 10.00
Otrdiena Plkst. 08.30 (rīta lūgšana)
Trešdiena plkst. 13.00 (svētbrīdis slimnīcā)
plkst. 18.00 (vakara dievkalpojums)
Ceturdiena plkst. 08.30 (rīta lūgšana)

 

Priekules luterāņu baznīca celta baronu laikos ap 1680. gadu. 1792. gadā tā piedzīvojusi jaunu pārbūvi un ieguvusi tagadējo izskatu. Baznīca visos laikos bijusi neliela, tajā vienlaicīgi var saiet tikai ap 100 cilvēku.

 

Otrā pasaules kara laikā līdz ar lielāko pilsētas daļu arī baznīca tika pilnībā nopostīta. 1997. gadā sākās baznīcas atjaunošana – jumtus uzlika par Vācijā un draudzē saziedotajiem līdzekļiem. Rīgas Amatniecības vidusskolas Kokapstrādes nodaļas audzēkņi veica Priekules baznīcas iekšdarbus – altāra un kanceles atjaunošanu. 1998. gada 6. jūnijā baznīca piedzīvoja savu augšāmcelšanos, jo draudze atsāka garīgo dzīvi atjaunotajā baznīcā un torņa smailē parādījās gailis.

 

No 2005. gada 6. augusta visiem interesentiem ir pieejams baznīcas skatu tornis, no kura savulaik savu vēsturisko lidojumu ir sācis leģendārais Priekules Ikars. Baznīcas tornī Sakrālā tūrisma projekta ietvaros ir ierīkotas savdabīgas kāpnes, par kurām uzkāpjot torņa smailē kaut nedaudz iejutīsieties Ikara lomā un aplūkosiet pilsētu no augšas.

www.priekulesnovads.lv

Priekules muižas pils

Priekules muižas pils celta ap 1930. gadiem pēc P. M. Berči projekta. Pa kāpnēm ēkas parādes pusē var nokāpt parkā pie Virgas upes.

 

1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borhs piešķīra zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam. Tā izveidojās Priekules muiža, un tika uzcelta tā saucamā vecā pils, kura vairs nav saglabājusies. Muiža atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Izdevīgā atrašanās vieta nākotnē te veicināja labas un izdevīgas tirdzniecības vietas izaugsmi, radās Priekules miests, pēc tam pilsēta. Rokot 20. gadsimta 60. gados ūdensvadu, skolas darbinieki atraka šīs vecās pils paliekas.

 

19. gadsimta otrajā pusē Rietumeiropas ietekmē muižnieki steidza modernizēt savas necilākās muižu ēkas. Pārveidojumi skāra arī Priekules pili. M. Berči projektētās Priekules muižas pils no sarkaniem ķieģeļiem celto trīsstāvu ēku papildina balkons, kuram ir izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinās upes krasta nogāzē un aizved parkā. Kādreiz pāri skaistajam gājēju tiltiņam varēja nokļūt pils parkā. Priekules pilī bija zāle, ēdamistaba, ieroču istaba, naudas glabātuve, baznīcas telpa, viesu istabas, barona, viņa piederīgo un kalpotāju istabas. Pie ieejas vestibilā atradies liels kamīns, zem pils plašs velvēts pagrabs. Kara laikā pils stipri cietusi, taču tā tika atjaunota, un patreiz tajā atrodas Priekules vidusskola.

www.zudusilatvija.lv

Purmsātu skolas senlietu krātuve

“Purmsātu muiža”, Purmsāti, Virgas pagasts, Priekules novads
Vadītāja Ieva Šteinberga
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 29353408, 63454904

 

Senlietu krātuve atrodas Purmsātu speciālās internātpamatskolas telpās. Vēstures materiāli atklāj Purmsātu ciema vēstures lappuses, speciālās izglītības apguvi gadu gaitā bērniem ar īpašām vajadzībām Purmsātu speciālajā internātpamatskolā. Plaša ekspozīcija veltīta bijušā Purmsātu pagasta un kolhoza ‘’Pionieris’’ pastāvēšanas vēsturei.

www.priekulesnovads.lv

Virgas muižas pils

VIRGAS MUIŽAS KOMPLEKSS – kā lēnis piešķirts ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai.1583. gadā apstiprināts barona dzimtas zīmogs un ģerbonis. Komplekss sastāv no vairākām ēkām un būvēm, kuru ēkas, to daļas vai fragmenti saglabājušies līdz mūsu dienām. Virgas muižas pils ar visām palīgēkām šodien kļuvusi par skolu. Kompleksā bez muižas pils ietilpst Virgas dzirnavu mūris, kas jau ilgāku laiku ir kļuvis par Virgas simbolu. Agrākos laikos tās bijušas holandiešu tipa vējdzirnavas, kurās ļaudis maluši miltus. Dzirnavas pirmo reizi minētas 1892. gadā, liecības stāsta, ka pēdējo reizi tās darbojušās 1937. gadā. Virgas klēts ēkā barons glabājis graudus. 1983. gadā klēts tika pārbūvēta par Tradīciju namu, kurš Virgas iedzīvotājiem kalpo par kultūras iestādi, kurā organizēt kultūras pasākumus un svinēt godus. Barona Noldes piemiņu glabā barona un viņa kundzes kapa vieta skolas parkā, kuru rotā īpaši izveidots kapu monuments.

 

VIRGAS MUIŽAS PILS – viena no baronu Noldes muižām, kurā atrodas pašas baroneses darināts meistardarbs – trīs koka durvis ar īpaši skaistiem kokgriezumiem. Vienā kokgriezumā attēlots Noldes dzimtas ģerbonis, bet pārējās - abu baronu ģīmetnes. Durvis rotā Virgas pamatskolas aktu zāles ieejas. Muižā no 1935. gada atrodas skola – tagad Virgas pamatskola. No 1952. gada 43 gadus skolu vadījuši izcili pedagogi Zigrīda un Haralds Strēļi. Pirmais zināmais skolotājs Virgas skolā bija Irlavas skolotāju semināra beidzējs Kronentāls. Par skolotājiem strādājuši Andrejs Pickēns, Kaspars Kopmanis, Edvards Strautmanis.

www.priekulesnovads.lv

Purmsātu muiža

Purmsātu  vārds pirmo reizi ir minēts 1357. gadā, kad Rummelu dzimta saņem muižu lēnī un pārvalda to 456 gadus. Vēlāk saimniekojušas vairākas baronu dzimtas : Ropes, Ašbergi-Ketleri, Ungern-Šternbergi un citi. Daļēji saglabājies muižas parks un dažas muižas ēkas - klēts, smēde, kalpu māja. Muižas kungu māja kara laikā sagrauta, vēlāk atjaunota. No 1961. gada ēkā saimnieko Purmsātu speciālā internātpamatskola, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Ceļā uz muižu Jūs sagaidīs dažādu koku aleja, kas vēl šodien apliecina muižas varenību. Netālu atrodas  muižas dīķis, kas 2009. gadā piedzīvojis atjaunošanas darbus. Pie muižas apskatāmi seni lietusūdens notekakmeņi un vecais barona osis.

www.priekulesnovads.lv

Kalētu muižas pils

Kalētu muižas pils – Kalētos no 16. gs. vidus valdīja barons Nolde, kas atmiņā palicis kā viens no aktīvākajiem baroniem mūsu pusē. Brūzis, rija, muižkunga ērberģis, klēts un pils ir tie objekti, kuru ēkas un to fragmenti ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Kalētu muižas pils būvēta 1876. gadā. Mūsdienās pilī darbojas Kalētu pamatskola, bet ēkas kreisajā spārnā radoši strādā Mūzikas un mākslas skola.

www.priekulesnovads.lv

Smaižu baznīcas drupas

Smaižu baznīcas tornis – 1929. gadā celt sākta un 1939. gadā pabeigta brāļu draudzes baznīca, kas uzcelta par draudzes aktīvistu līdzekļiem. Draudzē pirms Otrā pasaules kara bija vairāk nekā 400 locekļu. Baznīca darbojās līdz 1952. gadam. Dāmas ciema lauku ainavā lieliski iederas saglabājies baznīcas tornis un mūris. Šobrīd miera pilna, harmoniska atpūtas vieta.

www.priekulesnovads.lv

Aizvīķu baptistu baznīca

Aizvīķu baptistu baznīca – celta 1936. gadā, kad Aizvīķu draudze nopirka zemes gabalu no aizvīķnieku Strēļu ģimenes. Gramzdā baptistu draudze dibināta 1888. gadā, tagadējā baznīca ir trešā draudzes mājvieta. Izcilo altārgleznu “Kristus aptur vētru jūrā” gleznojis mākslinieks O. Cintiņš.

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 26609076!

www.priekulesnovads.lv

Aizvīķu muiža

Aizvīķu muiža būvēta ap 1870. gadu skaistā, gleznainā apvidū, kad Aizvīķos valdīja barons Egons fon Korfs. Muižā pēc Pirmā pasaules kara darbojās pamatskola, vēlāk tautas nams, bet 1957. gada rudenī pieņemts lēmums nodot ēku invalīdu nama izveidei. Kopš tā laika vairākas reizes notikušas reorganizācijas un nosaukumu maiņas.

Gramzdas luterāņu baznīca

Gramzdas luterāņu baznīcas celta 1744. gadā, nodedzināta un sagrauta 1941. un 1945. gadā.

 

Gandrīz 70 gadus pēc baznīcas nopostīšanas, sākās tās atjaunošanas darbi. Vispirms 2004. gadā tika veikta mūru konservācija, atjaunots tornis, restaurētas durvju un logu ailes. 2017. gadā Gramzdas baznīcai bija jau uzlikts sarkans dakstiņu jumts, iestikloti logi, savukārt ēkas iekštelpās turpinājās remontdarbi.

 

Vieta interesanta ar faktu, ka šeit par mācītāju strādājis Jukums Baumanis – Joahims Baumans (1712 – 1759), kas izdevis Vecā Stendera darbus.

Vaiņodes jeb Lielbātas pils

Lielbātes muiža, saukta arī par Vaiņodes pili, celta 17. gadsimtā un tolaik bijusi vācu barona medību muiža.

 

Nodedzināta 1905. gada revolūcijas laikā. Jaunā muižas ēka tika celta pēcbarona Osten-Sakena pasūtījuma, kur projektu izstrādāja Rīgas arhitekts Volhelms Reslers (Roessler, 1878-1949). Ēkas celtniecība tika pabeigta 1912. gadā. Muižas ēka ir pilsoniska tipa jūgendstila villa Latvijas laukos. Ēka veidota neoklasicisma stilā - plastiskiem griestu plafoniem, plastisko sienu apdari ar nišām pilastriem un vāzēm, ēkas vecākajā daļā saglabājušās orģinālās kāpnes.

 

1923. gadā pilī tika izveidota sanatorija, kas ne tikai bija priekšzīmīgākā Latvijā, bet varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tam par iemeslu bija dabiski tīrā un dziednieciskā vide, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.

 

Kopš 2000. gada pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama.

www.vainode.lv

Bātes luterāņu baznīcas drupas

Bātes luterāņu baznīca bija akmens - ķieģeļu dievnams, kas tika celts 1699. gadā un paplašināts 1870. gadā. Baznīca tikusi pārbūvēta un paplašināta vēl 1888., 1905. un 1926. gadā.

 

Baznīca nopostīta Otrajā pasaules karā un līdz šodienai saglabājušās tikai drupas.

www.vainode.lv

Bakūzes muiža

Bakūzes muiža ar parku ietilpst Vībiņu muižas parka (10,5 ha) teritorijā.

Bakūzes muižas kungu māja celta ap 1867. gadu vēlīnā klasicisma stilā Kārlim Dorothezenam. Muižas kungu mājā bijusi apaļa zāle ar divām nišām, kurā tikušas novietotas Ādama un Ievas skulptūras, baltas podiņu krāsnis, terase, lapene, rožu dārzs, staļļi darba un izjādes zirgiem, govju kūtis un karpu dīķi. Muižas parku ierīkojis nākamais muižkungs V. Uke (19. gs. vidus).

Kompleksā bijušas kalpu mājas, pārvaldnieka māja, divas kūtis, šķūņi, piena māja, lapene, vārtu stabi, zirgu stallis, siltumnīcas. Saglabājusies klēts (pārbūvēta par kalti), divas kūtis (pārbūvētas par kolhoza fermām), zirgu stallis (tagad noliktava), saimniecības ēka (pārbūvēta skolas darbnīcām).

No ārpuses - Vienstāvu mūra ēka. Sienas mūrētas no laukakmeņiem un ķieģeļiem un klātas ar balti krāsotu apmetumu. Ārsienas ļoti biezas - aptuveni 1 m. Galvenās fasādes centrālajā daļā izvirzījums 2 stāvu augstumā. Virs izvirzījuma - trīsstūrveida frontons. Ēkas abos galos veidotas itkā piebūves, austrumu galā neliela saimniecības ēka. Ēkas stūros - dekoratīvi apmetuma rusti.

 

Skolas iela 2, Vībiņi, Latvija
E-pasts: bakuzesmuiza@gmail.com
Tālrunis: 26 199 518
www.facebook.com

 

Iespēja bildes lejuplādēt no portāla redzet.lv


Vēsturiskas ēkas, muzeji, kolekcijas

Zviedru vārti

Priekules muižas saimniecības vārti, saukti par Zviedru vārtiem. Vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17.gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi - 1688. gadā. Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis – valsts mākslas piemineklis. Ģerboņu cilnis kalts no pelēcīgā smalkgraudainā Gotlandes smilšakmens, akmens cilnī iekalts gada skaitlis 1688 un divu dzimtu ģērboņi: fon Korfu (von Korff) un fon Rēdernu (von Redern). Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīgam akmens sargzaldātam. Kara laikā akmens sargzaldāti tika iznīcināti.

www.zudusilatvija.lv

Priekules pils skatu tornis

Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gadsimta beigās uzbūvēja arī pils skatu torni. 20. gadsimta beigās Latvijas tautas frontes biedri atjaunoja pils torni. Tajā uzvilka valsts karogu kā atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības simbolu. Šobrīd šis objekts kā skatu tornis netiek izmantots.

www.zudusilatvija.lv

Priekules pilsētas senlietu krātuve

Skolas iela 12, Priekule
Pirms apmeklēt senlietu krātuvi, iepriekš jāsazinās ar Dz.Krūmiņu, zvanot pa tālruni 20362566 vai vakaros 63461678.

 

Priekules senlietu krātuve izveidota 2010. gadā. Interesenti var aplūkot dažādu laiku sadzīves priekšmetus, īpaši 20. gs. 20.–30. gados darinātus, labi saglabājušos rokdarbus un izšuvumus, kā arī apsveikumu kartītes. Priekules dzelzceļa attīstības un Priekules patērētāju biedrības vēstures fakti un unikāli dokumenti ataino ekonomikas un saimnieciskās dzīves uzplaukumu Priekulē pirms Otrā pasaules kara. Krātuves materiālos ļoti vērtīgi 1941. un 1949. gadā izsūtīto un represēto pilsētas iedzīvotāju atmiņu stāstījumi.

www.priekulesnovads.lv

Gramzdas pagasta senlietu krātuve

Skolas iela 4, Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads
Vadītāja Skaidra Klasiņa
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 28374204.

 

Senlietu krātuve atrodas Gramzdas pamatskolā. Tajā apkopoti materiāli par Gramzdas skolas pastāvēšanas vēsturi, Gramzdas un Aizvīķu ciemiem, savākta interesanta seno lietu kolekcija. Vēstures materiāli stāsta par Gramzdas luterāņu draudzi un baznīcas sagraušanu kara laikā, Aizvīķu baptistu draudzi un Gramzdas luterāņu baznīcas celtniecību pirmskara laikā, abu baznīcu draudžu aktivitātēm.

www.priekulesnovads.lv

Kalētu senlietu krātuve

“Brūzis’’, Kalēti, Kalētu pagasts, Priekules novads
Vadītāja Arta Troika
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 26423893

 

Kalētu senlietu krātuve atrodas Kalētu pagasta centrā, Kalētu muižas kompleksa ēkā- ‘’Vecajā brūzī’’. Tajā atrodami materiāli par 1882. gadā dibinātās Kalētu skolas vēsturi un Kalētu ciemu un pagasta kultūras tradīcijām. Tiek vāktas un eksponētas vācu laika senlietas, kā arī bijušās kopsaimniecības – sovhoza ‘’Druva’’ fotogrāfijas un dokumentācija.

www.priekulesnovads.lv

Krotes senlietu krātuve

“Krotes bibliotēka”, Krote, Bunkas pagasts, Priekules novads
Vadītāja Lita Vēkause
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 25619952

 

Senlietu krātuve atrodas Krotē un ir izvietota Krotes jaunuzceltās bibliotēkas telpās. Tās krājumā ir daudzveidīgi materiāli par Bunkas un Krotes ciemiem, Krotes pamatskolas vēsturi, daudz senu dažādu laikmetu lietu, Bunkas pagastā dzimušo dzejnieku Kronvaldu Ata un Alfrēda Krūkļa dzimtas ciltskoks kā arī daiļrades darbi, apraksti. Bagāts materiālu klāsts ir par bijušo kolhozu pastāvēšanas vēsturi un divu Latvijas valsts prezidentu vizītēm Bunkas pagastā.

www.priekulesnovads.lv

Privāta senlietu krātuve "Ģildēni"

“Ģildēni”, Tadaiķi, Bunkas pagasts, Priekules novads
Īpašnieks Ivars Vītols
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 27135771

 

Privātā senlietu krātuve atrodas Bunkas pagasta Tadaiķu ciemā, tautā sauktajā Suvorovā. Tā ir tipiska 19.gs. vidū celta lauku sēta, kuru šodien varētu salīdzināt ar Kurzemes sētu brīvdabas muzejā. Mājai saglabājušās visas palīgēkas – klēts, stallis ar uzbrauktuvi, pagrabs, pirts, kas šodien tiek atjaunota. Klētī iekārtota atrasto senlietu glabātava un jāpiemin ir tas, visas senās lietas ir atrastas savas lauku mājas teritorijā. Īpaši jāizceļ vācu un krievu armijas ieroči, nesprāgusī munīcija un kara atribūtika, kas aizņem lielu daļu krājuma. Senlietu krājums dod priekšstatu par lauksaimniecisko ražošanu un daudzām no šodienas aprites izgājušām sadzīves lietām, kas raksturīgas 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā.

Virgas skolas senlietu krātuve

“Skola”, Virga, Virgas pagasts, Priekules novads
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālruni 63454927

 

Daudz vēstures materiālu par baronu Noldes Virgas muižas kompleksu un Virgas muižu – tagadējās skolas vēsturi , bagātīga senlietu kolekcija, Virgas tautastērps. Krātuvē apkopoti Virgas centra vēstures materiāli un novadpētnieku aktivitātes - pēdējos gados savākti un apkopoti 1940.g. un 1949. gada uz Sibīriju izsūtīto virdzenieku likteņstāsti.

www.priekulesnovads.lv

Virgas dzirnavas

Virgas dzirnavu mūris – Virgas dzirnavas jau ilgāku laiku kļuvušas par Virgas simbolu, jo atrodas augstākā Virgas kalna galā. Agrāk tās bijušas holandiešu tipa vējdzirnavas, kurās ļaudis maluši miltus. Dzirnavas pirmo reizi minētas 1892. gadā, bet pēdējo reizi darbojušās 1937. gadā.

www.priekulesnovads.lv

 

Virgas simbols jau kopš seniem laikiem ir holandiešu tipa vejdzirnavas Liepajas-Priekules –Ezeres autocela mala, kas pirmo reizi minetas 1892. gada. Pedejo reizi tas darbojušas 1937. gada. Celšanas gads varetu but ap 19. gs. vidu. Tas ir zemes stava holandiešu tipa mura vejdzirnavas. Pamatnes diametrs ir vienads ar dzirnavu stava augstumu, muretas no laukakmeniem. Stava pamatnes diametrs apm. 15 m, virspuse apm. 9 m, stava slipums apm. 300. Stava pamatne, apmeram durvju augstuma, akmeni muri likti gulus. Augstak akmeni mureti ar plakanam pusem uz aru, iekšpusi izoderejot sikakiem akmeniem.

www.geocaching.com

Virgas klēts

“Tradīciju nams”, Virga, Virgas pagasts
+371 28708860

 

Virgas klēts – Virgas tradīciju nams – ēkā barons glabājis graudus un skābējis kāpostus. 1983. gadā klēts tika pārbūvēta par tradīciju namu, kas Virgas iedzīvotājiem kalpo par kultūras iestādi, kurā rīko kultūras pasākumus, svin godus un tradīcijas. Barona Noldes piemiņu glabā barona un viņa kundzes kapa vieta skolas parkā, kuru rotā īpaši izveidots kapu monuments.

www.priekulesnovads.lv

Bunkas ūdensdzirnavas

Bunkas ūdensdzirnavas un dzirnavu dīķi 20. gadsimta sākumā. Dzirnavas celtas 19. gadsimta pirmajā pusē. Gar dzirnavām ved ceļš, kas savulaik savienoja Bunkas baznīcu ar muižas ēkām, pie kurām līdz agrārajai reformai (pēc I pasaules kara) piederēja arī dzirnavas. Pēc agrārās reformas dzirnavas uz īsu brīdi palika Bunkas muižas īpašnieku rokās kā neatsavināmā īpašuma daļa, taču pēc tam visticamāk tikušas pārdotas. Dzirnavas ir saglabājušās līdz mūsdienām un tām ir piešķirts vietējas nozīmes tehnikas pieminekļa statuss.

www.zudusilatvija.lv

Vaiņodes stacijas ēka, muzejs

Vaiņodes stacija atvērta līdz ar dzelzceļa līnijas Liepāja - Vaiņode izbūvi 1871. gadā. Pirmā pasaules kara gados no stacijas izbūvēts atzarojums uz militāro lidlauku, kur uzcelti cepelīnu angāri. Pēc Otrā pasaules kara šīs dzelzceļa līnijas nozīme vairs nebija tik liela. Pasažieru vilcienu kustība līnijā Liepāja - Vaiņode tika pārtraukta 1998. gadā.

www.zudusilatvija.lv

 

Mūsdienās Vaiņodes dzelzceļa stacijas ēkā atrodas Vaiņodes novada muzejs.

 

Brīvības ielā 2a, Vaiņode, LV-3435
+371 26025154
vainodemuzejs@inbox.lv

vainodesmuzejs.wordpress.com

 

Muzeja darba laiks:
Otrdienās 11.00- 14.00
Ceturtdienās 11.00- 14.00
Sestdienās 11.00- 15.00

 

Sakarā ar to, ka pagaidām muzejā ir tikai viens darbinieks, muzeja apmeklējumu un ekspozīcijas apskati vajadzētu pieteikt iepriekš pa tālruni - 26025154


Apskates un atpūtas vietas

Piemiņas zīme “Kārļa XII zābaks”

Meklējams Virgas centrā. Asprātīgā piemiņas zīme (tēlnieks R. Gabaliņš, mākslinieks R. Kalniņš) – zābaks ar diviem pretēji vērstiem lielgabaliem un lodēm vēsta par Ziemeļu kara laika notikumiem, kad 1701. g. Virgā bija izveidota zviedru karaspēka nometne. Stāsta, ka karalis Kārlis XII savu zābaku pazaudējis citā reizē un vietā - Spilves kaujā pie Rīgas.

www.celotajs.lv

Izjādes ar zirgiem “Stiebriņos”

“Stiebriņi”, Paplaka, Virgas pagasts

+371 26534780
+371 29343885

kanuatvars@inbox.lv

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš!

 

Sporta biedrība “Kanu atvars” piedāvā izjādes dabā ar zirgiem un ponijiem, vizināšanos sacīkšu pajūgos gar Virgas upīti un Prūšu ūdenskrātuvi, jāšanas pamatiemaņu apgūšanu, izglītojošas ekskursijas grupām, kāzu un citu svinību pasākumu apkalpošanu. Sniedzam reitterapijas pakalpojumus.

www.priekulesnovads.lv

Izjādes ar zirgiem “Jūles muižā”

“Jūles muiža”, Priekules pagasts
+371 29250503
illaboiko777@inbox.lv

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš!

 

Piedāvājam izjādes ar zirgiem. Tiek organizēti treniņi iejādē un konkūrā. Piedāvājam atpūtu piknika vietās, telšu laukumu.

www.priekulesnovads.lv

Staļļi "Zirgu vārdotāja"

‘’Strautiņi’’, Paplaka, Virgas pagasts, Priekules novads
+371 22451254

 

Izjādes, bērnu un jauniešu apmācība jāšanas sportā, reitterapijas pakalpojumi, mini Zoo apskate, naktsmītnes viesu mājā, telšu, piknika un ugunskura vietas Virgas upes krastā.

www.priekulesnovads.lv

Velosipēdu un laivu nomu - Biedrība "Pārcēlājs"

Baznīcas iela 26, Priekule, Priekules novads, LV3434


+371 26426992


inars.jaunzems@inbox.lv 

Kanoe laivu un nūjošanas inventāru noma

Biedrība „Kalētu vietējās iniciatīvas grupa” iznomā kanoe laivas un nūjošanas inventāru


Priekules nov., Kalētu pag., Kalēti, Liepu aleja 6, LV-3484


+371 26423893
+371 63461497


artiite@inbox.lv

 

Pieejami 15 nūju pāri vienlaicīgi, nūju garumi no 105.- 125 cm. Iespējas meža parkā ar nūjām iziet visas parka dabas takas, kā arī iziet cauri parkam no vieniem vārtiem līdz otriem attālums - 1km. Nomas cena dienai – 1 EUR. Inventāra nomu pieteikt iepriekšējā dienā pa tālr. 26423893.

www.priekulesnovads.lv

Keramikas darbnīca laukos - ''Virzas"

“Virzas”, Paplaka, Virgas pagasts
+371 26534381
martinscukurs@inbox.lv
virzas.lv

 

Apmeklējumu pieteikt iepriekš!

 

Keramikas darbnīcā “Virzas” aicinām izmēģināt roku gan pie podnieka virpas, gan ar ģipša formiņām, gan vienkārši izveidojot interesantas lietas. Piedāvājam pavingrināties arī trauku apgleznošanā. Darbošanās ilgums parasti ir no 1 līdz 2 stundām, un pēc spraiga darba iespējams atpūsties pie ugunskura un apskatīt Paplakas tuvējo apkārtni.

Sarkanarmiešu brāļu kapi

Vaiņodē atrodas sarkanarmiešu brāļu kapi ar 5800 apbedījumiem, un tas ir otrs lielākais kara upuru apbedījums Liepājas novadā aiz Priekules. Ar Krievijas vēstniecības finansējumu kapi rekonstruēti 2010. gadā.

Vaiņodes lidlauks

Vaiņodes lidlauks izveidots netālu no Pirmā pasaules kara laika Vaiņodes dirižabļu lidostas. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei 1924. gadā. Latvijas gaisa spēki šeit izveidoja planieru lidlauku, kurā bija izvietoti planieri "Dūja", "Zelta Vārpa" un "Pārsla". Pēc bāzu līguma nosacījumiem 1939. gada beigās to pārņēma PSRS karaspēka kontingents, bet pēc pilnīgās Latvijas okupācijas 2. pasaules kara sākumā te bāzējās padomju 31. ātrais bumbvedēju aviācijas pulks (31-й скоростной бомбардировочный авиационный полк) ar 60 ātrajiem bumbvedējiem АНТ-40 (СБ), vācu okupācijas laikā Luftwaffes 4. triecieneskadriļa (Sturmgeschwader 4).

 

Aukstā kara laikā to izmantoja kā vienu no militārajiem lidlaukiem pie PSRS ziemeļrietumu robežas. Lidlaukā līdz 1992. gadam bāzējās padomju gaisa spēku 54. gvardes iznīcinātāju aviācijas pulks (54-й Краснознаменный Керченский гвардейский истребительный авиополк). Pēc kara te atradās amerikāņu piegādātie iznīcinātāji P-39 Aircobras, 1967. gadā Vaiņodes lidostā stacionēja pirmos Su-15, kurus 1980. gados nomainīja ar Su-27 iznīcinātājiem. Pēc Kubas raķešu krīzes no 1964. gada vairākus kilometrus uz ziemeļiem no Vaiņodes lidlauka bija stacionētas arī trīs vidējas darbības rādiusa kodolraķetes ШПУ Р-14У Чусовая (NATO terminoloģijā: SS-5 'Skean'), kas atradās Priekules 344. gvardes raķešu pulka (344-й гвардейский ракетный Краснознаменный полк им. 50-летия СССР) pakļautībā. 1980. gados to pārbāzēja uz Irkutskas apgabalu.

 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aviācijas pulku līdz 1993. gadam pārbāzēja uz Savasļeikas (Саваслейка) militāro lidlauku Ņižņijnovgorodas apgabalā.

 

1995. – 1997. gadā Vaiņodes lidlauku daļēji demontēja.

lv.wikipedia.org