R. Āboliņa veidotā bērnu skulptūraCēsu viduslaiku pils
Lasīt aprakstu
Kāpnes Cēsu Pils parkā, Cēsu Pils parks, Cēsis, Kāpnes, Ziema
Kāpnes Cēsu Pils parkā
Kods: V-127-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 16. februārī, Cēsīs
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 214 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3888 x 2592 px
33 x 22 cm
300 dpi 7.52 MB 8.68 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!

Cēsu Pils parks

Pils parks ir Cēsu krāšņākais parks un iecienītākā atpūtas vieta.

Parka dominante noteikti ir dīķis, kurš izveidots apkārtnes reljefa zemākajā vietā. Tā forma ir kompakta un ūdens virsma aizņem apmēram 1,2 ha (parka kopējā platība 6,8 ha). Dīķa centrā, kur jau agrāk bija strūklaka, 1961. gadā tika uzstādīta tēlnieka Andreja Jansona veidota skulptūra - strūklaka "Zvejnieks ar samu".

2009.gada 19.maijā Cēsu novada pašvaldība ar valsts aģentūru «Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra» parakstīja vienošanos par projekta «Cēsu pilsmuižas parka atjaunošana tūrisma attīstībai» īstenošanu.

Projekta laikā pilsmuižas parkā notika elektroapgaismojuma ierīkošana un drošības sistēmu uzstādīšana. Parkā uzstādīta 21 laterna, kā arī, lai uzlabotu apsargāšanas iespējas, parka teritorijā tika uzstādītas videonovērošanas kameras.

Veikta lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas atjaunošana - savākti lietus ūdeņi un dabīgie avoti, kas veicināja augsnes erozijas procesus. Riekstu kalna Veccēsu pils mūrim veikta rekonstrukcija - izveidotā aizsargmūra daļas rekonstrukcija ļauj bagātināt tūrisma piedāvājumu un veicināt interesi par Cēsu pilsētas rašanos.

Pēdējo gadu laikā uzstādītas «Kārļa kalna» un «Minadoras kalna» lapenes - autentiskas 19.gadsimtā veidotajām pašlaik grezno Cēsu Pils parku, bet parka veidotājam grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam atjaunots piemineklis.

Projektā restaurētas arī Vēzīša kāpnes - atjaunotas šūnakmens kāpnes un mākslīgā akmens skulptūras, izbūvēts gājēju tiltiņš uz salu pēc 1862.gada arhitekta projekta un laivu piestātne.

Parka teritorijā demontēti vecie, nokalpojušie soliņi un uzstādīti jauni dažāda izmēra soliņi, izveidots afišu stabs, kas projektēts, citējot Cēsīs atrastā senlaicīgā metāla lukturīša siluetu un apdari.

Kuģītis “KĀRLIS” vadā cēsniekus un pilsētas viesus ekskursijās pa Pils parka dīķi. Ekskursijas laikā kuģīša kapteiņi stāsta vēsturiskus notikumus un leģendas par Cēsu pili un pilsētu.

Parka ainava ir īpaši skaista ziemā, kad ikviens ir aicināts pievienoties ziemas prieku baudītājiem, izmantot parka nogāzes, lai braukātos ar ragaviņām un slidotu Pils parka dīķī.
www.tourism.cesis.lv


Parka vēsture
Cēsu Pils parka pauguri un gravas, kultūrvēsturiskie pieminekļi vienuviet nelielā teritorijā bija vislabvēlīgākie priekšnoteikumi veiksmīga ainavu parka izveidei pirms vairāk kā 170 gadiem. Citi muižnieki Eiropā un Vidzemē ainavu parku veidojot lika celt mākslīgas pilsdrupas. Grāfa Karla Gustava fon Zīversa Cēsu Pilsmuižas teritorijā atradās reālas Livonijas ordeņa valdīšanas laikā,14. – 16. gs., celtas mūra pils drupas, kas dabiski iekļāvās 1832. – 33. g. veidotajā parka ainavā. Līdzās pilsdrupām par neatņemamu parka daļu kļuva 10. – 13. gs. Cēsu pirmiedzīvotāju vendu pilskalns – Riekstu jeb Naudas kalns; 18. – 19. gs. celtās Cēsu pilsmuižas ēkas, kā arī 19.gs. alus brūzis – mūsdienīgā „Cēsu alus” priekštecis; Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca (iesvētīta 1845.g.), pie kuras atrodas Pils parka izveidotāja un viņa piederīgo kapi. No parka rietumu malas paveras skats uz pilsētas jaunāko laiku panorāmu – slimnīcas ēku, individuālām un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.

Submit Pils parku, atbilstoši tā laika modē nākušajiem ainavu parkiem, izveidoja pils-muižas īpašnieks K. G. fon Zīverss ( 1772-1856) kā ģimenes atpūtas vietu ar promenādēm. Parkā iekļāva Riekstu kalnu, bet līdzās esošās pils drupas un to spoguļattēls dīķī radīja nepieciešamo romantisko noskaņojumu. Aprakstā par Cēsīm 1841.g. izdotajā grāmatā „Baltijas provinces” J. Kols norādīja uz to kā iecienītu ceļa mērķi: „Tērbatas studenti, kuru apsolītā zeme ir Cēsu apkārtne, vasarās uz šejieni veic biežus ceļojumus kājām. Tāpat kā getingieši uz Harcu, kā heidelbergieši uz Odenvaldi, kā breslavieši uz Karpatiem.”

19. gs. 50-to gadu sākumā parka ziemeļu daļu iekļāva pils-muižas īpašnieka ģimenes pastaigu maršrutā, visā parkā ierīkojot skatu laukumus un atpūtas vietas. Parka labiekārtošanas plānā iezīmēja soliņus, lapenes un terases. K. G. fon Zīverss atpūtas vietas nosauca savas ģimenes piederīgo vārdos. Savā vārdā viņš nosauca kalnu pie dīķa – Kārļa kalns, kur dēls Emanuels 1908.g. lika uzstādīt tēva bronzas krūšutēlu uz granīta postamenta ar iekaltu tekstu par viņa nopelniem t.s. Napoleona karā (1812-1814) un pilsmuižas attīstībā. Citas vietas Karls Gustavs veltīja tuvākajiem ģimenes piederīgajiem: Šarlotes sala – par godu māsai, Annas vārti – arī māsai, Aleksandra pakalns – dēlam, Minadoras kalns ar soliņu, vēlāk ar lapeni– meitai, Emanuela kalns ar terasi – dēlam, atpūtas vietas un soliņus meitai Sofijai un viņas vīram Gudimam-Ļevkovičam, mazmeitai Sofijai. Arī Riekstu kalnā izveidoja skatu platformu un atpūtas solus, veltot tos meitas Minadoras vīram Muhanovam, tēva māsīcai Elizabetei Ikskilai. Parks bija patīkama un droša ģimenes atpūtas vieta, – no pilsētnieku ziņkāres pasargāja žogs visapkārt parkam. Tomēr parku drīkstēja apskatīt arī ceļotāji. Antons Birzgalis 1874. g. maijā Cēsīs apskatīja „to dīķi un to ūdens skunsti, kur arī tai dīķi divi gulbi.” K. Bedekera ceļvedī „Russland” (1904.g.) atzīmēts, ka par parka un pilsdrupu apmeklējumu jāmaksā 20 kap. Domājams, ka vakarā parka vārti tika aizvērti un aizslēgti.

Parks kļuva brīvi pieejams apmeklētājiem un iedzīvotājiem pēc Krievijas cara atkāpšanās no troņa 1917.gada februārī. Jau no 1920-to gadu sākuma līdz mūsu dienām parkā tradicionāli notikuši Cēsu novada dziesmu svētki, teātra izrādes, koncerti, balles. 1930-tajos gados organizēti daiļslidošanas paraugdemonstrējumi, slidošana pašiem cēsniekiem. Bērnu prieks - barot pīles un gulbjus, ar kamaniņām braukt pa stāvajām parka nogāzēm.

No 1935. gada pilsētas valde rūpējās par parka uzturēšanu un labiekārtošanu. Pēc mākslinieka J. Rozenberga meta izveidoja kāpnes, to skulptūras ( tēln. R. Āboliņš) un terases. Dīķa kāpņu galā uzstādīto skulptūru autors – tēlnieks K. Jansons. Izsludinātās tūrisma kampaņas „Apceļo dzimto zemi!” ietvaros 1936. g. uzbūvēja suvenīru kiosku, kas saglabājies nemainīgā izskatā. Nelielu estrādi izbūvēja 1938. g., to paplašināja 1960-tajos gados. Arī kāpņu augšējo daļu izbūvēja 1960-tajos gados. Dīķī 1960. g. uzstādīja A. Jansona skulptūru-strūklaku „Vīrs ar samu”.

Parks joprojām ir iedzīvotāju un viesu iecienīta atpūtas vieta – vairākām cēsnieku paaudzēm. Cēsu Pils parks, Latvijas Nacionālas operas izrādes, Imanta Kalniņa mūzikas koncerti, Mākslas festivāls ir ar parku saauguši pasākumi, kas cēsniekiem un viesiem kļuvuši par Cēsu kultūras zīmolu.
cesupils.lv

Kāpnes Cēsu Pils parkā
Kods: V-127-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 16. februārī, Cēsīs
Izšķirtspēja Izmērs Rezolūcija Faila izmērs Cena
Par brīvu* 1000 x 667 px 72 dpi 214 KB Lejuplādēt
Maza 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm
300 dpi MB 1.30 €
Vidēja 2480 x 1653 px
21 x 14 cm
300 dpi MB 3.49 €
Liela 3888 x 2592 px
33 x 22 cm
300 dpi 7.52 MB 8.68 €
* Mēs vēlamies dalīties ar Jums savā priekā, tāpēc WEB kvalitātes bilde ir par BRĪVU!